Pētījums: «Nord Stream 2» ietekme uz Baltijas jūras vidi būs samērā niecīga

Kā stāsta Vides pārraudzības valsts birojā, ziņojumā tiek norādīts, ka Baltijas jūrā mītošo planktonu, jūras gultnes dzīvos organismus, zivis, jūras zīdītājus un putnus var ietekmēt dažādi abiotiskie faktori kā ūdens sāļums, temperatūra, kā arī saules gaismas pieejamība.

Gāzesvadu izbūves rezultātā, minimāla negatīvā ietekme tiek paredzēta attiecībā uz dažām jūras gultnes organismu sugām visā gāzesvadu garumā un planktonu Krievijas piekrastē. Tos īstermiņā varētu ietekmēt īslaicīgā temperatūras maiņa un jūras smilšu mākoņi, kas tiks radīti būvniecības laikā.

Tiek arī norādīts, ka būvniecības rezultātā jūras gultnē tiks izveidoti mākslīgi rifi, kas var izrādīties labvēlīgi jau esošajām jūras gultnē dzīvojošajiem organismiem.

Vidējs kaitējums dabai var tikt nodarīts gadījumā, ja būvniecības laikā tiek negatīvi ietekmētas aizsargājamās sugas kādā no piecām «Natura 2000» teritorijām, kas pārklājas ar svarīgām putnu un bioloģiskās daudzveidības teritorijām. Kaitējums var tikt nodarīts arī pelēkajiem un Kallbadānas roņiem, kuriem pastāv risks būvniecības trokšņa rezultātā zaudēt dzirdi.

Savukārt vidējs kaitējums zivju sugām var tikt nodarīts Pomerānijas, Greifsvaldes un Narvas līčos.

Zviedrija, Dānija, Latvija, Lietuva, Igaunija un Polija ir iekļautas ziņojuma pārrobežu ietekmes valstu sarakstā.

Pētījumā ir izmantoti «Nord Stream» monitoringa programmas sniegtie empīriskie dati, kas ļauj veikt secinājumus par projekta ietekmi uz Baltijas jūru gāzesvada izveides un darbības laikā.

Pētījuma secinājumi ir veikti, izvērtējot gāzesvada aizņemto platību, būvdarbu ilgumu un tā turpmākas darbības intensitāti. Tāpat pētījumā ir izvērtēts iespējamais kaitējumu dabai un iespējas to atgriezt.

Kā ziņots, «Nord Stream 2» būs Baltijas jūrā ieguldīts savienojums, kas nodrošinās dabasgāzes transportēšanu vairāk nekā 1200 kilometru attālumā no gāzes krātuvēm Krievijā līdz klientiem Eiropā. Būvniecības ierosinātājs - «Nord Stream AG2» - plāno izbūvēt gāzes vadu Baltijas jūrā no Krievijas līdz Vācijai, šķērsojot Somijas, Zviedrijas un Dānijas ekskluzīvo ekonomisko zonu un Dānijas teritoriālos ūdeņus.

Saskaņā ar uzņēmuma sniegto informāciju, plānotais gāzes vads tieši nešķērsos Latvijas iekšējos jūras ūdeņus vai ekskluzīvo ekonomisko zonu, tomēr potenciāli varot ietekmēt Latvijas vidi.

Rakstiskus komentārus, ierosinājumus un priekšlikumus, tostarp viedokli par ietekmes uz vidi novērtējuma aspektiem, Latvijā var iesniegt līdz 19.jūnijam VPVB. Savukārt pārrobežu ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma sabiedriskā apspriešana notiks 6.jūnijā plkst.15 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā Rīgā, Peldu ielā 25.