Prāts pret ticību: pētnieki paziņo, ka ateisti ir inteliģentāki nekā reliģiozi cilvēki

Šī sakarība visizteiktāk novērojama universitāšu studentu vidū, savukārt visvājāk – pusaudžiem un bērniem, raksta Lielbritānijas medijs «The Independent».

Reliģiozitāti pētnieki definē kā «iesaistīšanās pakāpi dažos vai visos reliģijas aspektos». Tas ietver ticību pārdabiskām būtnēm un «vērtīgus ziedojumus» šīm pārdabiskajām būtnēm.

Kā vēl vienu aspektu pētnieki nosauc dalību kopīgos rituālos, piemēram, baznīcas apmeklēšanu.

Reliģiozitāti apliecina arīdzan pazīme, ka cilvēkam ir «zemāks eksistenciālais uztraukums», piemēram, par nāvi, jo ticība pārdabiskām būtnēm nozīmē iespēju nonākt Paradīzē.

Iemesls, kāpēc nereliģiozi cilvēki ir inteliģentāki, nav viennozīmīgs, un to ietekmē vecums. Visspilgtāk tas novērojams universitātes studiju gados.

Pētnieki pieļauj, ka tas ir tāpēc, ka inteliģentākie studenti atbalsta ateismu kā nekonformisma formu. Universitātē studentiem tiek atklātas jaunas idejas, tāpēc šajā laikā tiek zaudēta vai arī pastiprināta ticība. Šīs pārmaiņas bieži vien ir pašizziņas procesa rezultāts, kura laikā jaunieši kļūst par pieaugušajiem.

Izmantojot analītisko domāšanu, inteliģentākie studenti ir vairāk tendēti uz reliģijas «atmešanu». Ja ateisms mājās atbalstīts netiek, tad augstāks intelekts veicina pretestības rašanos.

Turpretī vēlāk dzīvē inteliģentākiem cilvēkiem ir lielāka iespēja apprecēties un arīdzan palikt laulībā, kas padara viņus mazāk atkarīgus no reliģijas sniegtās piesaistes funkcijas.

Inteliģentākiem cilvēkiem ir arī lielāka iespēja iegūt augstāka līmeņa darbus un pavadīt vairāk laika izglītojoties, kas veicina augstākas pašapziņas veidošanos un sekmē uzticību personīgajiem spriedumiem, liecina metanalīze, kas tiek veikta nu jau teju 80 gadus.

Viens no secinājumiem, kāds gūts: ticība var palīdzēt pārvarēt bailes no nāves.

Pētījuma «Sakarība starp inteliģenci un reliģiozitāti» kopsavilkums (angļu val.)