/nginx/o/2018/07/07/8291078t1hdbeb.jpg)
Viens no izcilākajiem Izraēlas aizvadītā gadsimta dzejniekiem, Jehuda Amihajs, savulaik secināja, ka dzīvot nozīmē būvēt gan kuģi, gan ostu tam. To darīt vienlaicīgi gan ir grūti, tomēr skaidrs arī, ka kuģim bez ostas vai ostai bez kuģa lielas jēgas nav.
Šis gan varbūt ir pārāk poētisks salīdzinājums Latvijas valdības pieteiktajām pretenzijām gan nodokļu sistēmu reformēt, gan atrast papildu finansējuma avotus veselības aprūpei un vēl un vēl, bet tā nu šķiet, problēmu un darāmo darbu kamols ir tā savijies, ka jādara viss vienlaicīgi.
Lai gan aizvadītajā nedēļā Ministru kabinets pēc zināmas piekāpšanās Vienotībai lēma nodokļu reformas pamatnostādnes virzīt tālāk un lēma arī triecientempā lemt par veselības budžeta papildināšanu, skaidrības par to, ar ko tas beigsies, nav. Piemēram, Vienotību pārstāvošais ekonomikas ministrs nedēļas nogalē sarunā LTV Rīta panorāmā daudznozīmīgi pauda, ka īstā viedokļu un interešu saskaņošana tikai sākas. Ašeradens arī atgādināja, ka nepietiek ar konceptuālu vienošanos, ka būs jāmaina ļoti daudz normatīvo aktu, ka «velns slēpjas detaļās» utt. Īsi sakot, sevišķi iedrošinoši neizklausījās.
Kā saka, pilnai laimei jāpatur prātā, ka valdībā lemtajam būs nepieciešama Saeimas vairākuma piekrišana, un, atklāti sakot, finanšu ministres skaidrojums šā teksta autoram LTV raidījumā Tieša runa, kā tiks pierunāts koalīcijas sastāvā ietilpstošais pašvaldību lobijs, nepārliecināja. Parlamenti vispār ir īpatnēja vide – demokrātijās nepieciešami, bet taisnība bija arī savulaik Marka Tvena žultainajam jociņam: «Lasītāj, iedomājies, ka tu esi idiots. Un tagad iedomājies, ka tu esi ASV Kongresa loceklis. Vispār es atkārtojos...»
Salīdzinoši «miera osta»
9.maija svinības Rīgā tradicionāli izraisa pretrunīgu reakciju, jo lielai daļai sabiedrības Krievijas karogu u.c. simbolikas lietošana neliekas īsti vietā, tāpat ... domāju, ka nav jāpārstāsta argumenti.
Negrasos tos apstrīdēt, vien norādīt, ka Rīga ir pieredzējusi krietni asāku konfrontāciju arī laikā, kad tādai it kā nevajadzēja būt. Bet – var viegli iedomāties, ka dažus gadus pēc lielinieku ārdīšanās Latvijā attieksme pret 1.maija svinēšanu nebija viennozīmīga. Garāks citāts. «Abas puses turpināja provocēt viena otru un aktīvi gatavojās nākamā gada 1.maija konfrontācijai. Sociāldemokrāti jau laikus sagādāja lielu skaitu «pipku» (steku), lai varētu pienācīgi apstrādāt, pēc viņu vārdiem, «fašistus». Savukārt Nacionālais klubs gatavoja dzelzs spieķus un smirdbumbas... [1923.gada 1.maijā] Esplanādē sāka ierasties strādnieku gājiena dalībnieki, kopumā aptuveni 10 000 cilvēku. Viņus apsargāja bruņoti sociāldemokrātu kārtībnieki. Tomēr tas neatturēja 300 – 400 sociāldemokrātu pretiniekus traucēt mītiņa norisi, kliedzot un dziedot dziesmas. .. Strādnieku kārtībnieku un viņu pretinieku starpā izcēlās masveida kautiņi, tika mestas petardes, skanēja pat šāvieni. .. Ielu kautiņi turpinājās Skolas un Tērbatas ielā.»1
Lai gan abpusējās «siltās jūtas» šodienas Rīgā 9.maija kontekstā noteikti ir, vismaz tik jestri neiet.
Tā turēt!
Parasti Saeimas deputāti iepriecina publiku ar daiļrunību valsts budžeta pieņemšanas periodā, tomēr zināma cerība gūt verbālu veldzējumu saglabājas arī tad, ja Saeimā tiek diskutēts par kaut ko ar dzīvesveidu un morāles jautājumiem saistītu.
No šā viedokļa parlamenta sēde aizvadītajā nedēļā prognozes attaisnoja. Piemēram, Imants Parādnieks (NA), nerimtīgais cīnītājs pret t.s. alus divlitrenēm, faktiski deva ieguldījumu valsts simtgades simbolikas un saukļu dažādošanā: «Kolēģi! Es tiešām no sirds aicinu .. Latvijas simtgadi sagaidīt cienīgi – nevis ar divlitreni padusēs!»2
Diemžēl Parādniekam uzstāšanās emocionālajā piesātinājumā pogas izgrieza kolēģis Valdis Kalnozols (ZZS), kuram bija ko teikt par vardarbību ģimenē: «Statistika par to, ka vīrieši sit vairāk sievietes .. ir absolūti murgaina. Jo vīrietis neies uz policiju un neteiks, ka mani sieva ir situsi. Tas ir vienkārši idiotisms kaut kāds. Un tanī pašā laikā .. jautājumā, kas ir attiecībā uz psiholoģisko vardarbību, iedodiet man iespēju, es jebkuru no šeit, zālē sēdošajiem, novedīšu līdz stāvoklim, ka jūs būsiet fiziski vardarbīgi.»3
Artuss Kaimiņš savukārt nolēma necimperlēties un Saskaņas deputātam Sergejam Dolgopolovam spert pa vārīgāko vietu: «Aizejiet, lūdzu, 10 metrus no Saeimas ieejas durvīm un tad pīpējiet savas sieviešu cigaretes!»4
Par ko smiekli nenāca
ASV prezidents Donalds Tramps izmeta no darba FIB priekšnieku – būtu labāk aktīvāk strādājis ar apsolīto nodokļu reformu. Izteiksmīgs fakts: ASV nodokļu konsultantu skaits ir lielāks par policistu un ugunsdzēsēju kopējo skaitu5.
Atvieglojuma sajūta pēc Emanuela Makrona ievēlēšanas Francijas prezidenta postenī nav zudusi, bet paralēli ir diezgan liela neziņa par viņa tālākajiem plāniem un reālajām iespējām. Atklāti sakot, tāda tukša muldēšana savienojumā ar pašapmierinātību, kādu demonstrēja viens no Makrona vadošajiem padomniekiem ekonomikas jautājumos kādā autoritatīvā forumā aizvadītājā nedēļā [6], galīgi nesaskan ar Makrona solītajām radikālajām reformām un politiskās inerces pārlaušanu.
Vienotības vadītājs Andris Piebalgs kādā no politiskajām reklāmām norāda, ka partijas kandidātam uz Rīgas mēra amatu ir «ļoti latviski sejas vaibsti». Ja Piebalga mērķis bija Vilnim Ķirsim šādi ieriebt, viņam tas izdevies. Neredzu vajadzību uz kaut ko tik bezgaumīgu ievietot t.s. saiti.
Atsauces:
1. Deviņu vīru spēks. Stāsti par deviņiem Ministru prezidentiem 1918. - 1940. Valsts kanceleja, 2016. 132.lpp.
2. http://helios-web.saeima.lv/steno/Saeima10/Skana/0511_007-0859
5. The Economist, May 13th, 2017., p.15.
6.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)