«Šajā izdevumā savu viedokli paust var tikai valdošā koalīcija. Visa šī milzīgā PR mašīna šo resursu lielā mērā patērē. Līdz ar to šie administratīvie izdevumi ir lieli, protams, valdošajai pozīcijai ir patīk ļoti pompozas izrādes un uzsaukt dažādus pasākumus» pārliecināts Jelgavas domes mēra amata kandidāts Gunārs Kurlovičs (LRA). Jau vairākus gadus - starp lielākajām Latvijas pilsētām - Jelgavā ir augstākie administratīvie izdevumi uz vienu iedzīvotāju - vidēji 78 eiro. Tikmēr Daugavpilij pietiek tikai ar nepilniem 37ņiem eiro. «Tas ir milzīgs darbs, lai mēs sevi popularizētu. Lai mēs runātu un liktu runāt par sevi. Tas nav tikai «Jelgavas Vēstnesis»,» tēriņu lielumu skaidro Rāviņš.
Latvijas Reģionu apvienības mēra mata kandidāts Kurlovičs ir vienīgais, kurš publiski atļaujas kritizēt pašvaldības darbu. Taču, atšķirībā arī no saviem partijas biedriem, viņš nav pašreizējās domes deputāts. Tikmēr «Saskaņas» pārstāvis līdzīgi kā pārējie mēra amata kandidāti turpina būvēt Jelgavas veiksmes stāstu. "Kas attiecas uz līdzšinējo sasaukumu, tad situācija Jelgavas mērogā ir gana unikāla. Šis ir pirmais sasaukums kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, kad visas partijas strādā kopā. Nav opozīcijas – pozīcijas tradicionālā dalījuma. Ir darbs jelgavnieku un pilsētas labā,» norāda Jelgavas domes mēra amata kandidāts Ivars Jakovels («Saskaņa»).
Rāviņa un viņa vietnieku pārstāvēto politisko spēku piedāvājums vēlēšanās ir tik līdzīgs, ka, šķiet, ka partiju programmas būtu saskaņotas. Tā gan neesot. Taču vēlētāja izvēli tas, visticamāk, apgrūtina. Nav pārliecības, ka arī mēra amata kandidāti no «Vienotība» un Nacionālās apvienības patiešām cenšas apsteigt Rāviņu. Uz «de facto» jautājumu, "vai Jūs būtu labāks mērs nekā Rāviņa kungs?» Jelgavas domes mēra amata kandidāts Aigars Rublis («Vienotība») atbild, ka "šobrīd es esmu mēra amata kandidāts un, viennozīmīgi, ja esmu pieņēmis lēmumu būt par šo kandidātu, tad es spētu vadīt domi.» Savukārt Jelgavas domes mēra amata kandidāts Jurijs Strods (NA) norāda, ka "es pieturos pie tā, kas saucas reālpolitika, kad redzi, kas ir. Līdz ar to šobrīd – būtu, nebūtu, tā ir filozofija, neesmu Nostradamus, lai par to filozofētu.»