Maizītis: Latvijas gāze ir atvērusi durvis amatpersonām, kurām liegts darbs ar valsts noslēpumu

Jūsu priekštecis amatā Jānis Kažociņš tika piekauts uz ielas. Datora zādzība arī savā ziņā ir sadzīvisks atgadījums. Jums tas šķiet sadzīvisks? Vai tas tomēr saistīts kādā mērā ar centieniem diskreditēt jūsu iestādi?

Izslēgt noteikti nevar neko. Ir pagājis pārāk maz laika. Pirmais – tā ir noziedzīga ielaušanās manā privātumā. Izdarīts ir noziegums.

Bet jūs zināt, ka jūs neesat standartpilsonis. Līdz ar to ir jāņem vērā blakus apstākļi.

To es pats labi zinu. Bet vai to zina noziedznieks, zaglis – ceru, to parādīs izmeklēšanas rezultāti.

Jūs pēdējā laikā esat jutis un pieredzējis faktu, ka jūsu iestāde, jūs un jūsu teiktais tiek izmantots melu kampaņās?

Tiešā veidā nē. Jo mūsu pamatdarbs jau publiski neparādās. Tas, kas parādās publiski, ir jautājumi par amatpersonām, kam amata pienākumi ir saistīti ar valsts noslēpumu. Tas ik pa brīdim parādās. Mēs paši par to cenšamies nerunāt. Nu, tad, kad persona, kuras intereses ir aizskartas, publiski aizstāvas, tur parādās meli. Bet mūs saista pienākums klusēt. Mēs redzam, kas ir šajās lietās, kas tiek runāts publiski. Jā, tur ir šī aizstāvēšanās izmantojot vienkārši tajā skaitā cilvēciskus melus.

Latvijas gāzei ir izdevies piekļūt pie svarīgiem un ietekmīgiem darbiniekiem. Tur strādā bijušais premjers. Agrākā Valsts kancelejas vadītāja. Par gāzes jautājumiem atbildīgais cilvēks no Regulatora. Vai esat vērtējuši, ka pastāv bažas, ka šie cilvēki strādājot valsts labā, arīdzan iespējams kaut kādā mērā bijuši nelojāli vai ar informāciju dalījušies ne ar tiem, ar kuriem vajadzētu?

Te jāsaka diezgan skarbi. Latvijas gāze ir atvērusi savas laipnās darba devēja durvis vairākām bijušajām amatpersonām, kurām ir liegts darbs ar valsts noslēpumu. Tas ir viens. Otrs – manuprāt ļoti pareizi būtu kaut kādi daudz stingrāki amatpersonu ierobežojumi vai prasības pret amatpersonām par tiem uzņēmumiem, iespējams ārvalstu uzņēmumiem vai kādiem kritiskās infrastruktūras uzņēmumiem, lai šādas situācijas neveidotos. Tas nav īsti normāli.

Vai ir iespējams teikt, ka Latvijas Gāzei ir šāda taktika – pieņemt darbā šādus cilvēkus, kuriem ir bijusi pieeja slepenai informācijai? Un vēlāk šos cilvēkus izmantot?

Šādi cilvēki jau tiek izmantoti. Tas liecina – jā. Tā ir taktika.

Vai jūs esat rosinājis, ka šādi ierobežojumi būtu nepieciešami?

Specdienests nav likumdošanas iniciators…

Jā, bet jūs varat teikt, ka redz kur ir baža – «Latvijas gāze» pieņem cilvēkus, kas strādā ar noslēpumu.

To es publiski tagad arī pasaku. Komentāri ir bijuši arī no valdības puses. Tikai nav sekojis reālais piepildījums. Es neesmu pirmais, kurš izsakās šādā kontekstā.

Pavisam nesam notika diskusija, ko darīt ar Latvijas un galvenokārt Ventspils iespējamo iesaisti Nordstream 2 projektā. Kāds ir šī projekta vērtējums no mūsu valsts drošības skatu punkta? Jo Ventspils būtu gribējusi. Un šobrīd šīs pilsētas vadība runā, ka lēmums nepiedalīties projektā radot miljoniem lielus zaudējumus.

Mēs kā drošības iestāde viennozīmīgi atbalstām Valdības pozīciju šajā jautājumā. Tas ir politisks jautājums. Valdība ir paudusi savu politisko nostāju. Tas ir jautājums arī par Ukrainas energoapgādi, energoneatkarību. Tas ir ļoti, ļoti politisks jautājums.