Par globālo izspiedējvīrusu Latvijā ziņojušas septiņas personas

Viņš norādīja, ka tas ir ļoti maz skaits. Teivāns arī skaidroja, ka nosaukt šo vīrusu par vērienīgāko kiberuzbrukumu vēsturē ir pārspīlējums. Tomēr viņš uzsvēra, ka vīrusa izplešanās temps ir ļoti satraucošs.

Eksperts norādīja, ka galvenā šī vīrusa izplatīšanās «sakne» ir ievainojamība. «Ja cilvēki būtu veikuši savu operētājsistēmu atjaunināšanu, kad tie tiek piedāvāti, tad nekas tāds nenotiktu,» sacīja Teivāns.

Viņš arī papildināja, ka patlaban pasaulē kopumā fiksēti 90 000 gadījumi, kuros kāds cietis no šī vīrusa, piebilstot, ka tas ir skaits, ko ir grūti nosaukt par vērienīgāko apjomu, tomēr ietekme šim vīrusam ir lielāka, nekā tas ir parasti.

Teivāns informēja, ka Igaunijā neviens gadījums, kur kāda privāta vai juridiska persona būtu cietusi no vīrusa, patlaban nav reģistrēts.

Kā ziņots, piektdien desmitiem valstu cieta no kiberuzbrukumu viļņa, kas, strauji izplatoties, pārņēmis gandrīz visu pasauli, un eksperti jau atzinuši, ka tas ir vērienīgākais kiberuzbrukums vēsturē.

Uzbrukumos izmantots tā saucamais izspiedējvīruss, kas bloķē upura datorā esošos dokumentus, kamēr netiek samaksāta pieprasītā summa - 300 līdz 600 ASV dolāru, kas pārskaitāma virtuālajā valūtā «Bitcoin».

Vīruss izplatīts ar e-pastu palīdzību, kā pielikums šķietami nekaitīgām mēstulēm, piemēram, darba piedāvājumiem vai rēķiniem.

Uzbrukumiem tika pakļauts Lielbritānijas slimnīcu datortīkls, Krievijas Iekšlietu ministrija, Spānijas telekomunikāciju lieluzņēmums «Telefonica» un ASV piegāžu uzņēmums «FedEx», kā arī daudzas citas organizācijas. Cietuši arī Vācijas dzelzceļa uzņēmuma «Deutsche Bahn» datori, un sestdien no rīta traucēta informācijas ekrānu darbība stacijās.