Plānots, ka regulējums noteiks kārtību licencēšanai, kapitālam, prasībām pēc iekšējās kontroles sistēmas un ieguldītāju aizsardzībai. Pašlaik Latvijā ir izstrādāts sākotnējais likumprojekts, kas regulēs savstarpējo aizdevumu platformas. Projekts ir nodots arī apspriešanai nozares speciālistiem, dalībniekiem un iesaistītajām pusēm, lai sniegtu komentārus un uzlabojumus. Tas nozīmē, ka ir visai lielas iespējas, ka, ja regulējums būs tirgum atbilstošs –Latvijai ir potenciāls kļūt par FinTech nišas valsti.
Eiropas Komisijas iespējamais atbalsts
Saprotot jomas attīstību un potenciālu, Eiropas Komisija (EK) sabiedriskajai apspriešanai ir nodevusi politikas plānošanas dokumentu «Fintech: konkurētspējīgāks un inovatīvāks Eiropas finanšu sektors». Tā ir iespēja gan nozares ekspertiem no Latvijas nākt klajā ar ierosinājumiem, kas būtu Latvijai labvēlīgi, gan Eiropas valstīm, kurās likumdošana nav Fintech jomai labvēlīga, panākt kādus uzlabojumus. Apspriešanas ietvaros ieinteresētās puses ir aicinātas sniegt ierosinājumus EK par tehnoloģiskajām inovācijām finanšu pakalpojumu jomā un ir plānots noskaidrot ieinteresēto pušu viedokli par finanšu tehnoloģiju ietekmi uz Eiropas finanšu pakalpojumu sektoru no pakalpojumu sniedzēju un patērētāju perspektīvas.
Kāpēc ieguldīt savstarpējo aizdevumu platformās?
Savstarpējo aizdevumu platformas iekļauj gan patērētāju, gan uzņēmējdarbības kreditēšanas jomas, un tās papildina tradicionālo banku lomu kreditēšanā. Tās ir ērtas un modernas risinājums, kas saved kopā tos, kas vēlas saņemt līdzekļus ar tiem, kam ir brīvi līdzekļi, kurus ieguldīt. Lai arī pagaidām vēl neregulēta joma, tā paver iespēju ieguldīt savus brīvos līdzekļus dažādos projektos. Platformu turētāju padoms neprofesionāliem ieguldītājiem ir ieguldīt vairākos projektos un «neturēt visas olas vienā groziņā».