/nginx/o/2018/08/24/11310799t1h4f39.jpg)
Pēc Emanuela Makrona uzvaras Francijas prezidenta vēlēšanās naktī uz pirmdienu Parīzē vietām izcēlušās nekārtības un aizturēts 141 cilvēks, pirmdien paziņojusi policija.
Pēc vēlēšanām Parīzē izcēlušās nekārtības; aizturēts 141 cilvēks
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Parīzes ziemeļaustrumos aizturētajiem izvirzītas dažādas apsūdzības, sākot no policistu apmētāšanas ar petardēm un beidzot ar postījumu nodarīšanu īpašumam.
Aizvadītajā naktī Parīzē notika gan protesti pret Makronu, kuru kreiso ekstrēmistu aprindās daudzi uzskata par diskreditētās elites pārstāvi, gan pret vēlēšanās zaudējušo galēji labējo kandidāti Marinu Lepēnu.
Saskaņā ar galīgajiem balsu skaitīšanas rezultātiem prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā proeiropeiskais kandidāts Makrons ieguva 66,1% balsu, bet Nacionālās frontes (FN) līdere Lepēna - 33,9%.
Absolūtos skaitļos par Makronu balsojuši 20,7 miljoni francūžu, kamēr Lepēnu atbalstījuši 10,6 miljoni.
Tajā pašā laikā vairāk nekā četri miljoni no tiem francūžiem, kas svētdien devās pie balsošanas urnām, tajās iemetuši vai nu neaizpildītus vai sabojātus biļetenus.
Turklāt 25,44% no visiem balsstiesīgajiem jeb aptuveni 12 miljoni izšķīrās vēlēšanu otrajā kārtā nemaz nepiedalīties, un tā ir zemākā vēlētāju aktivitāte, kāda reģistrēta kopš 1969.gada prezidenta vēlēšanām.
Zemā vēlētāju aktivitāte un lielais neizpildīto vai sabojāto biļetenu skaits liecina par vēlētāju vilšanos abos kandidātos.
Kreisi noskaņotā arodbiedrība CGT pirmdien plāno Parīzē protestus pret Makrona pārstāvēto liberālo ekonomikas politiku.