/nginx/o/2018/08/24/11310799t1h4f39.jpg)
Svētdien notikušajās Francijas prezidenta vēlēšanās centriski noskaņotais proeiropeiskais kandidāts Emanuels Makrons ieguvis 66,1% balsu, liecina galīgie balsu skaitīšanas rezultāti, kurus pirmdien publiskojusi Iekšlietu ministrija.
Galīgie rezultāti: Makrons uzvarējis ar 66% balsu
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Tikmēr par viņa sāncensi - Nacionālās frontes (FN) līderi Marinu Lepēnu - balsojuši tikai 33,9% vēlētāju.
Tādējādi Makrona pārsvars pār Lepēnu vēlēšanu otrajā kārtā izrādījies vēl iespaidīgāks, nekā bija solījušas aptaujas.
Absolūtos skaitļos par Makronu balsojuši 20,7 miljoni francūžu, kamēr Lepēnu atbalstījuši 10,6 miljoni.
Tādējādi Makrons ievērojami pārspējis arī pašreizējo prezidentu Fransuā Olandu, kurš 2012.gada vēlēšanās uzvarēja ar 18 miljoniem balsu, kā arī viņa priekšteci Nikolā Sarkozī, par kuru 2007.gadā balsoja 18,9 miljoni.
Tomēr atšķirībā no Makrona, nedz Olandam, nedz Sarkozī otrajā kārtā nenācās stāties pretī Lepēnai.
Savukārt Žaks Širaks, kuram 2002.gada vēlēšanu otrajā kārtā bija jāsacenšas ar pašreizējās FN līderes tēvu un partijas dibinātāju Žanu Marī Lepēnu, toreiz guva uzvaru ar 25,5 miljoniem balsu.
Tajā pašā laikā vairāk nekā četri miljoni no tiem francūžiem, kas svētdien tomēr devās pie balsošanas urnām, tajās iemetuši vai nu neaizpildītus vai sabojātus biļetenus.
Turklāt 25,44% no visiem balsstiesīgajiem jeb aptuveni 12 miljoni izšķīrās vēlēšanu otrajā kārtā nemaz nepiedalīties, un tā ir zemākā vēlētāju aktivitāte, kāda reģistrēta kopš 1969.gada prezidenta vēlēšanām.
Pirmajā vēlēšanu kārtā, kas notika 23.aprīlī, mājās palika 22,33% balsstiesīgo.