/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
Svētdien notikušajā Francijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā uzvarējis centrists Emanuels Makrons, pārspējot galēji labējo Marinu Lepēnu, liecina aptauju veicēju sākotnējās rezultātu prognozes. Atbilstoši šīm prognozēm Makrons saņēmis 65,5% līdz 66,1% balsu, bet Lepēna ieguvusi 33,9% līdz 34,5% balsu.
Oficiāli: Francijas prezidenta vēlēšanās uzvarējis Makrons
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Neilgi pēc prognožu publiskošanas Makronam bijusi «īsa un sirsnīga» telefonsaruna ar Lepēnu, paziņojusi Makrona komanda. Arī pati Lepēna pavēstījusi, ka piezvanījusi savam 39 gadus vecajam sāncensim un apsveikusi viņu ar uzvaru vēlēšanās, vēlot veiksmi «milzīgo izaicinājumu» priekšā.
Makronu apsveicis Francijas prezidents Fransuā Olands, kurš vēlēšanu rezultātus skaidroja kā vēlētāju izvēli par labu Eiropas Savienībai (ES) un atvērtību pasaulei.
Vācijas kancleres Angelas Merkeles preses pārstāvis Štefens Zeiberts tviterī apsveica Makronu ar pārliecinošo uzvaru, sakot, ka tā ir «stipras un vienotas Eiropas un Francijas - Vācijas draudzības uzvara».
Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers slavēja Francijas vēlētājus par proeiropeiskā Makrona atbalstīšanu.
«Esmu priecīgs, ka francūži izvēlējās nākotni Eiropā,» Junkers rakstīja tviterī.
Makronu apsveica arī Eiropadomes prezidents Donalds Tusks, uzsverot, ka vēlētāju Francijā ir izvēlējušies «brīvību, vienlīdzību un brālību» un «teikuši «nē» viltus ziņām».
Tikmēr Nīderlandes galēji labējās Brīvības partijas līderis Gērts Vilderss apsveica Lepēnu ar vēlēšanu rezultātiem.
«Labs panākums jebkurā gadījumā (..) miljoni patriotu balsoja par jums. Jūs uzvarēsiet nākamajā reizē - tāpat arī es,» Vilderss rakstīja tviterī.
Francijas prezidenta vēlēšanas iezīmēja cīņu starp dažādiem pasaules skatījumiem.
Makrons ir iestājies par ES un centies aizstāvēt globalizācijas priekšrocības, savukārt nacionālistiski noskaņotā Marina Lepēna solījusi pirmajā vietā stādīt Franciju.