29 gadus vecais Rainis vasarnīcu noīrēja pēc tam, kad janvārī bija iepazinies ar Aspaziju, kura tolaik vēl nebija šķīrusies no pirmā vīra. «Skaidri zināms, ka viņš te pavadīja vienu vasaru,» skaidro Raiņa un Aspazijas vasarnīcas Majoros galvenā speciāliste Astrīda Cīrule. Tolaik starp jaunajiem cilvēkiem uzplauka mīlestība. Vasarnīca saistīta ar abu pirmo mīlestības vasaru un skaistākajiem dzīves mirkļiem. Vēlāk Aspazija no Nītaures rakstīja, ka domās redz mājiņu ar puķainiem aizkariem verandā. Atrodoties trimdā Slobodskā, Raiņa vissirsnīgākās atmiņas par Latviju bija saistītas tieši ar «pēperkoku (piparkūku) namiņu».
Dzīves gaitā dzejnieki ne reizi vien kavējās sirsnīgās atmiņās pie vasarnīcas, kur pavadīja dzīves romantiskākos brīžus.
Kad 20.gs. 20. gados pāris grasījās pirkt vasarnīcu Jūrmalā, Rainis nopietni apsvēra ideju pirkt miniatūro mājiņu, un rakstīja: ««Pēperkoku namiņš» nav dabonams».
«Ko viņi būtu darījuši mikroskopiskajā mājiņā, kurā pat virtuves nebija, tikai niša plītiņai? Skaidrs, ka viņi gribēja atgriezties tā laika sajūtās,»
saka Cīrule. Pirms vairākiem gadiem vasarnīcu īrēja aktiera Ulda Pūcīša ģimene. Cīrule skaidro, ka nelielā izmēra dēļ ir bijis grūti saprast, kāda kultūras funkcija varētu būt objektam. Tomēr viņa cer, ka interesants risinājums tiks atrasts.
Tie, kuri Jūrmalu sauc par dzimto pilsētu, gribētu, lai tā asociētos ar Raini un Aspaziju, nevis ar Krievijas oligarhiem. Dubultos atrodas Jūrmalas pilsētas muzejfiliāle – Aspazijas māja, bet Majoros pirms nepilna gada durvis vēra Raiņa un Aspazijas vasarnīca. «Ir vēl viena ēka – Jaundubultu vasarnīca, ko dzejnieki būvēja 1904., 1905. gadā. Tad Rainim nācās bēgt uz Šveici, un pēc atgriešanās abi ēku pārdeva. Līdz ar to viņu saikne ar māju pārtrūka. Māja ir bēdīgā stāvoklī. Tomēr ceram, ka māju gaida veiksmes stāsts, jo to iegādājušies cilvēki, kas to rekonstruē atbildīgi un zinoši,» stāsta Cīrule.