«Pēperkoku namiņš,» tā 29 gadus vecais «Dienas lapas» redaktors dēvēja vasarnīcu Pumpuros, ko noīrēja, lai tālāk no ļaužu acīm satiktos ar precēto mīļoto. Viņi bija iepazinušies pavisam nesen. Tas notika 1894.gada vasarā, un slepenos mīlniekus sauca par Raini un Aspaziju. Šobrīd miniatūrā vasarnīca Pumpuros Salacas ielā 4, kur uzplauka latviešu dižāko dzejnieku mīlas jūtas, ir sašķiebusies un pamesta novārtā. Jūrmalas dome, kurai pieder ēka, sola nākamgad budžetā paredzēt naudu vasarnīcas saglabāšanai un rast tai radošu izmantojumu.
Jūrmalā brūk Raiņa un Aspazijas «pirmās mīlas namiņš»
Maza, iespiesta, pamesta
Mazā starp kāpu un blakus īpašumu iespiestā vasarnīca atrodas nožēlojamā stāvoklī. Zaļganā krāsa nolupusi, jumts apsūnojis, pie sliekšņa pērno lapu kaudze, priekšā žogs. Par to, ka te reiz uzturējies Rainis, liecina vien pelēka padomju gados piestiprināta plāksnīte ar gadskaitļiem 1894.-1895.
Augstu sētu un videokameru apjoztu, dārgu, bet vienveidīgu privātmāju rajonā, kas aizstiepjas Asaru virzienā un atgādina «jauno Rubļovku», latviešu dzejnieku namiņš izskatās pēc tādas kā kultūras apokalipses.
Vēsturiskā ēka kontrastē ar apšaubāmas estētiskās kvalitātes (komforts nav apšaubāms!) privātmājām, kas pilnībā izmainījušas Jūrmalai reiz raksturīgos, smalki elegantos vaibstus.
Raiņa vasarnīca pieder Jūrmalas pašvaldībai, kas līdz šim interesi par ēku nav izrādījusi.
Jūrmalas domes Kultūras nodaļas vadītāja Agnese Miltiņa TVNET pauda cerību, ka nākamā gada pašvaldības budžetā tiks ieplānots finansējums ēkas saglabāšanai un sakārtošanai. Miltiņa atklāja, ka kopīgi ar Latvijas Kultūras akadēmijas studentiem tiks meklēts veids, kā ēku atdzīvināt un radoši apdzīvot. Situāciju apgrūtina tas, ka ēka ir ļoti maza, nav apkurināma un faktiski ir iespiesta starp kāpu un blakus īpašumiem. Ēkai nav arhitektoniskas vērtības.
Skaistākie brīži
29 gadus vecais Rainis vasarnīcu noīrēja pēc tam, kad janvārī bija iepazinies ar Aspaziju, kura tolaik vēl nebija šķīrusies no pirmā vīra. «Skaidri zināms, ka viņš te pavadīja vienu vasaru,» skaidro Raiņa un Aspazijas vasarnīcas Majoros galvenā speciāliste Astrīda Cīrule. Tolaik starp jaunajiem cilvēkiem uzplauka mīlestība. Vasarnīca saistīta ar abu pirmo mīlestības vasaru un skaistākajiem dzīves mirkļiem. Vēlāk Aspazija no Nītaures rakstīja, ka domās redz mājiņu ar puķainiem aizkariem verandā. Atrodoties trimdā Slobodskā, Raiņa vissirsnīgākās atmiņas par Latviju bija saistītas tieši ar «pēperkoku (piparkūku) namiņu».
Dzīves gaitā dzejnieki ne reizi vien kavējās sirsnīgās atmiņās pie vasarnīcas, kur pavadīja dzīves romantiskākos brīžus.
Kad 20.gs. 20. gados pāris grasījās pirkt vasarnīcu Jūrmalā, Rainis nopietni apsvēra ideju pirkt miniatūro mājiņu, un rakstīja: ««Pēperkoku namiņš» nav dabonams».
«Ko viņi būtu darījuši mikroskopiskajā mājiņā, kurā pat virtuves nebija, tikai niša plītiņai? Skaidrs, ka viņi gribēja atgriezties tā laika sajūtās,»
saka Cīrule. Pirms vairākiem gadiem vasarnīcu īrēja aktiera Ulda Pūcīša ģimene. Cīrule skaidro, ka nelielā izmēra dēļ ir bijis grūti saprast, kāda kultūras funkcija varētu būt objektam. Tomēr viņa cer, ka interesants risinājums tiks atrasts.
Rainis, nevis oligarhi
Tie, kuri Jūrmalu sauc par dzimto pilsētu, gribētu, lai tā asociētos ar Raini un Aspaziju, nevis ar Krievijas oligarhiem. Dubultos atrodas Jūrmalas pilsētas muzejfiliāle – Aspazijas māja, bet Majoros pirms nepilna gada durvis vēra Raiņa un Aspazijas vasarnīca. «Ir vēl viena ēka – Jaundubultu vasarnīca, ko dzejnieki būvēja 1904., 1905. gadā. Tad Rainim nācās bēgt uz Šveici, un pēc atgriešanās abi ēku pārdeva. Līdz ar to viņu saikne ar māju pārtrūka. Māja ir bēdīgā stāvoklī. Tomēr ceram, ka māju gaida veiksmes stāsts, jo to iegādājušies cilvēki, kas to rekonstruē atbildīgi un zinoši,» stāsta Cīrule.