Par vietu Daugavpils domē cīnīsies arī bijušie mēri, Saeimas deputāti un rektors

Pirms četriem gadiem Daugavpils mēra amatā atgriezās tobrīd tikko dibinātās «Latgales partijas» valdes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis. Savu politisko karjeru sācis jau deviņdesmitajos gados partijā «Latvijas ceļš», bijis Saeimas deputāts, pēc tam pilsētas vicemērs. Pusotru gadu pabija arī mēra krēslā, bet 2011.gada sākumā amatu bija spiests atstāt – procesā piedalījās arī toreizējais LPP/LC vadītājs Ainārs Šlesers. Pametis viņu pazemojušo partiju, Lāčplēsis divus gadus pavadīja 11.Saeimas «Vienotības» frakcijā un izveidoja «Latgales partiju». Pirms četriem gadiem Daugavpilī tā ieguva četras no 15 deputātu vietām – tikpat, cik «Saskaņa», taču par mēru kļuva tieši Lāčplēsis. Kopš tā laika savu ietekmi domē viņš ir tikai audzējis, tomēr runāt par to, kā viņš to panācis, Lāčplēsis ar «de facto» negrib.

«Latgales partijas» vārdā runā saraksta otrais numurs, 1.vicemērs Jānis Dukšinskis. Viņš iepriekšējās vēlēšanās startēja kā cita lokālā politiskā spēka – nu jau likvidētās «Attīstības partijas» – līderis, tāpēc ir spilgts piemērs Daugavpilij raksturīgajai politiskajai migrācijai. «Latgales partijā» Dukšinskis saskatījis lielākas perspektīvas: «Tā ir platforma, kur tiešām mēs tiekamies un runājam ne tikai par Daugavpils problēmām, bet arī par visas Latgales attīstības kopumā. Tas ir perspektīvāk, es tā uzskatu, nekā lokālu partiju veidot un aizstāvēt kaut kādu noteiktu ekonomisku grupējumu intereses.»

Vaicāts, vai tas nozīmē, ka, dibinot, un vēlāk arī vadot, «Attīstības partiju», tas notika ekonomisku grupējumu interešu dēļ, Dukšinskis gan atbild noliedzoši: «Tie mērķi vienkārši bija ieņemt varu, var teikt, un atrisināt vairākus jautājumus, kas iepriekšējā sasaukumā bija neizdevušies iepriekšējiem politiķiem.»

«Latgales partijas» deputātu skaits tagadējā domē ir pieaudzis līdz sešiem, un Dukšinskis neslēpj, ka partijai ir ambīcijas palikt pie varas. Sastrādāties tā varēšot gandrīz ar visiem. Problēmas varētu radīt vien sadarbība ar diviem sarakstiem, kuri mētājoties ar dubļiem: ar «Saskaņu» Andreja Elksniņa vadībā un Riharda Eigima vadīto «Mūsu partijas» sarakstu.

Tagadējais Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) Saeimas deputāts Eigims jau divreiz ir bijis mēra krēslā, taču otrā reize bija ļoti īsa, un vietā nāca tieši Lāčplēsis. Apsolījis «de facto» interviju Daugavpilī, Eigims vēlāk paziņo, ka aizkavējies sapulcēs Rīgā. Publicitātes Daugavpilī viņam gan pietiek – to galvenokārt nodrošina vietējā radiostacija «Alise Plus» un TV kanāls «Alise Plus TV».

Tikmēr Elksniņš Lāčplēša koalīcijas kritizēšanai izmanto gan vietējo portālu un avīzi «Naš Gorod», gan Saeimas deputāta amata sniegtās iespējas. Elksniņš lepojas, ka «Saskaņas» Daugavpils sarakstu izveidojis pilnīgi no jauna – tajā ir tikai viens no tagadējiem domniekiem, un kārti liek uz to, ka «Saskaņa» ir liela nacionālā mēroga partija: «Pašvaldību vēlēšanas nav tikai balsojums par kanalizāciju vai bedres kaut kādu aizlāpīšanu. Tas ir arī jautājums, kurš vadīs valsti 2018.gadā pēc Saeimas vēlēšanām. Tāpēc lemt un atdot savu balsi par pundurpartijām, kādas, piemēram, ir tās gandrīz visas 13 Daugavpilī, situācijā, kad tās patiešām ir izveidotas kā satelītorganizācijas, bez spēcīgas varas vienas partijas rokās, tas tikai parādīs, ka Daugavpils arī nākošos četrus gadus būs vēl vairāk sadrumstalota.»

No lielajām nacionālajām partijām nopietni startēt Daugavpilī apņēmusies arī ZZS. Tā pirmajam numuram ir piesaistījusi Daugavpils Universitātes rektoru Arvīdu Barševski, kuram rudenī beigsies pilnvaru termiņš. Sarakstā ir arī daži vadošie cilvēki no «Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas», kas pilsētai vēsturiski ir svarīgs uzņēmums, kurš tagad pieder «Latvijas Dzelzceļa» kukuļošanas skandālā ierautajam Igaunijas miljonāram Oļegam Osinovskim. «de facto» zināms, ka Latgales partijai jau ir bijušas konsultācijas par iespējamo sadarbību ar «zaļzemnieku» vadību Rīgā.

Barševskis atzīst, ka viņu uzrunājuši daudzi, tomēr viņš izvēlējies ZZS kā varas partiju valsts līmenī: «Jo ir jāstrādā ar valdību, regulāri jābūt Rīgā. To es varu teikt kā rektors, kurš tā arī praktiski ir darījis visus šos jau gandrīz desmit gadus, ka tiešām tev ir jābūt visu laiku tur, kur tiek pieņemti lēmumi. Un principā tāds lobisms, es teiktu, ka nav jau tas slikts valstiskā mērogā.»

Eigimam ZZS sarakstā vietas nebija, jo pret to kategoriski iestājās vietējā nodaļa. Arī citi bijušie mēri, kas savulaik bijuši pie varas esošajā «Latvijas ceļā» vai «Pirmajā partijā», tagad kandidē no krietni pieticīgākām partijām.

Piemēram, Žanna Kulakova. Pirms četriem gadiem toreizējās pilsētas galvas saraksts palika pirmais aiz strīpas ar 4,99 procentiem. Pēdējo gadu laikā viņa paguva gan kļūt par pirmo «Attīstības partijas» priekšsēdētāju, gan iestāties «Reformu partijā», gan pastrādāt par deputātu palīdzi «saskaņietim» Elksniņam, bet tagad Kulakova pārstāv partiju «Vienoti Latvijai»: «Bija piedāvājums startēt tieši ar šo partiju, un man patīk, ka viņi ir centriska partija, jo arī mana politiskā prioritāte ir tieši tāda. Es uzskatu, ka laikam pietiek mums kritizēt vienam otru. To laikam es gribu pateikt par savu pilsētu, par Daugavpili, jo ļoti daudz negatīva, ļoti daudz kritikas...»

Savukārt cita bijusī domes priekšsēdētāja Rita Strode, kura savulaik bija «Latvijas ceļa» komandā ar Lāčplēsi un Dukšinski, bet tagad pārstāv «Gods kalpot mūsu Latvijai», gan ir visai kritiska par pilsētā notiekošo, tomēr viņu biedējot arī revolucionāri noskaņoti jaunpienācēji: «Ir vajadzīgi jauni cilvēki, bet tie cilvēki, kuriem ir priekšstats par pašvaldības darbu. Kuri jau ir strādājuši kaut kādās pašvaldības struktūrās. Un tad būs arī pilsētas attīstība. Ja nāks cilvēks, kuram vispār nav priekšstata par pašvaldības darbu, tad arī sāksies lielā bremzēšana.»

Viens no nosacīti jaunajiem tagad pilsētā pie varas esošajiem ir Pēteris Dzalbe, kurš savulaik par domes deputātu kļuva nošautā Daugavpils vicemēra Grigorija Ņemcova vietā, bet tagad vadīs «No sirds Latvijai» sarakstu. Iepriekšējā sasaukumā viņš bija kaismīgs opozicionārs, bet šajā kļuvis par vicemēru un vienu no Lāčplēša balstiem, jo nu domē viss notiekot godīgi: «Jūs pareizi pateicāt, es biju kādreiz opozīcijā un cīnījos par to, lai pašvaldībā nebūtu oligarhu ietekmes. Un šodien varu pateikt skaidri, ka nav ne [Antona] Oglodkova ietekmes, nav ne [Sergeja] Karnauhova ietekmes, nav ne [Vladimira] Ribņikova ietekmes, nav arī [«Dautkom» īpašnieces] Ļenas Pankevičas ietekmes. (...) Šobrīd ir tas, ka personai [Pankevičai] pieder privātā televīzija, kurā pašvaldība izvieto savu informāciju, lai runātu ar pilsētas iedzīvotājiem.»

Daugavpils domes koalīcijas pārstāvji uz politiskajām intrigām mēģina norakstīt Ģenerālprokuratūras nupat uzsākto kriminālprocesu par 2009.gadā, iespējams, notikušu deputāta piekukuļošanu – 200 tūkstoši latu par balsojumu, lai gāztu no amata Eigimu. «de facto» zināms, ka process ir par kukuli pusgadu vēlāk noslepkavotajam vicemēram Ņemcovam.

Kriminālprocesi vajā arī «Latvijas Krievu savienības» saraksta kandidātus – trīs no viņiem tiek tiesāti dažādās lietās par dokumentu viltošanu. Arī saraksta līderis, deputāts Jurijs Zaicevs, kurš šī sasaukuma laikā ir ticis vadošā amatā «Daugavpils siltumtīklos».

Tā kā Zaicevs iepriekš nebija saņēmis «de facto» jautājumus, viņš paziņo, ka atbildēs krieviski. Deputāts stāsta, ka «Latgales partiju» domē atbalsta ne amata dēļ, bet gan tāpēc, ka pilsētas līmenī partiju programmas ir līdzīgas. Kriminālprocesu pieminēšana Zaicevam nepatīk, tāpat kā Drošības policijas gada pārskatā viņam piedēvētā iesaiste Krievijas tautiešu politikas īstenošanā: «Ir acīmredzams, ka viņi [Drošības policija] savas algas saņem par neko. Jo vajadzētu priecāties par to, ka reģionā ir politiķi, kuri tiecas izveidot attiecības ar Austrumu partneriem, tai skaitā ar Krieviju un Baltkrieviju. Par to ir jāpriecājas.»

Intrigu Daugavpils vēlēšanās vēl lielāku padara tas, ka pagājušajā reizē divus mandātus ieguvušās partijas «Alternative» sarakstā kā pirmais numurs startē bijušais Eiropas Parlamenta deputāts Aleksandrs Mirskis. Pēdējā laikā viņš gan ir pamanāmāks ar dažādām mākslas aktivitātēm, piemēram, filmējoties galvenajā lomā pēc paša scenārija režisētajā filmā par Otro pasaules karu.