Vai ir iespēja izveidot karjeru, ja vadītaja amats netiek piedāvāts?

Ja pat cilvēks strādā vienā vietā, neiegūstot amata paaugstinājumu, bet regulāri paplašinot savu prasmju loku, viņš var būt par profesionālāks, nekā daži vadītāji. Horizontāla karjeras izaugsme bieži piemīt radošu profesiju pārstājiem: dizaineriem, žurnālistiem, arī IT nozares darbiniekiem. Augt «platumā» ir iespējams gandrīz jebkurā profesijā, pateicoties jaunu izaicinājumu un uzdevumu izpildei. Ar laiku cilvēks kļūst īsts meistars savā darbības lauciņā, un tāda personīga izaugsme arī mēdz būt par efektīvu motivatoru.

Eksperte un ABLV Bank personāldaļas vadītāja Dace Rūķīte-Kariņa sniedz skaidrojošas atbildes par to, kā var izaugt profesionāļi, pat nekļūstot par vadītāju.

- Vai, Jūsuprāt, pastāv viedoklis, ka darbinieki vairāk tiecas izaugt darba vietā tieši vertikāli, nevis horizontāli? Ir dzirdēts pieņēmums, ka horizontālā karjeras izaugsme nav tik prestiža, kā, piemēram, izaugsme kļūstot par nodaļas vadītāju?

D.R.: Jā, šāds viedoklis pastāv, jo vertikāla izaugsme ir acīm redzams fakts, tai pat laikā horizontālo citi var nepamanīt. Ja cilvēkam ir izteikti svarīga karjeras virzība, tad viņš pēc iespējas tieksies pēc vertikālas izaugsmes.

- Kādā veidā Jūs ieteiktu ambiciozam darbiniekam plānot savu karjeras izaugsmi, ņemot vērā ierobežoto vadības pozīciju skaitu?

D.R.:Lai runātu par karjeras attīstību, ir jāsaprot pats jēdziens «karjera». Šim vārdam ir vairāki skaidrojumi. Ja sākotnēji karjeru skaidroja kā sekmīgu darbošanos kādā jomā, nozarē, lai galvenokārt, ir iespējama izvirzīšanās, slavas un popularitātes sasniegšana, tad tagad karjera netiek asociēta ar darbošanos vienā noteiktā jomā, bet gan ar profesionālo un personības attīstību visas darba dzīves garumā.

Ambiciozam darbiniekam noteikti ir skaidrs mērķis, ko viņš vēlas sasniegt savā darba dzīvē. Svarīgi ir apzināties savas stiprās un vājās puses. Jābūt ir pietiekami kritiskam un, nemānot sevi, godīgi jāsaprot tās lietas, jomas, kuras nepieciešams pilnveidot. Ja šis moments iztrūks un galvenais mērķis būs vadības amats, tad droši variet sevi pievienot tiem vadītājiem, par kuriem saka – nav nekā sliktāka par vadītāju nejēgu.

Lai jūs izvirzītu vadītāja amatam, nepietiek tikai ar profesionālām zināšanām, ir jāpilnveido savas personības un rakstura iezīmes, lai jūs kļūtu par darbinieku atzītu un augstākās vadības novērtētu vadītāju. Darbinieku atzinība, manuprāt, ir augstākais vadītāja novērtējums. Jums ir jābūt autoritātei profesionālos jautājumos, lai varat sniegt padomu, kā arī saprotošai, empātiskai personībai, lai darbinieki uzticētos – īsāk sakot – dzīves gudram cilvēkam. Tāpēc jau vadītāju pozīciju skaits ir ierobežots, jo līdz tam ir jāizaug.

- Kādas ir priekšrocības horizontālai karjeras izaugsmei, salīdzinot ar vertikālo?

D.R.:Horizontālā karjera ir process, kurā cilvēks profesionāli paaugstina savu kvalifikāciju, vienlaicīgi ceļot savu vērtību darba tirgū.

Vertikālā karjerair saistīta ar cilvēka virzību pa karjeras hierarhijas kāpnēm, ar statusa, atbildības un materiālā atalgojuma līmeni.

Bez horizontālās attīstības nevar būt veiksmīga vertikālā izaugsme. Vai vadītājs, kurš nespēs sniegt padomu darbiniekam, nespēs paskaidrot un argumentēt savu viedokli, būs darbinieku autoritāte? Horizontālā karjeras attīstība nozīmē, ka jūs soli pa solim pilnveidojaties profesionāli, attīstāt savu personību un pakāpeniski veidojat sevi par nākamo vadītāju. Jums noteikti ir kāds vadītājs, kam vēlētos līdzināties un arī tāds, kas nevieš jūsu uzticību un cieņu. Izvērtējiet abus variantus. Darbinieks, kurš ir «izaudzis» līdz vadītājam, zinās daudzus profesionālus knifus un sīkumus, kas būtībā ir ļoti svarīgi un savu pieredzi varēs nodot jaunākiem darbiniekiem. Tā ir būtiskākā atšķirība.

- Kādi draudi mēdz rasties, attīstot karjeru horizontāli? Kam jāseko, lai ilgstoši nepaliktu vienā pozīcijā?

D.R.: Bezgalīga horizontālā attīstība arī nav lietderīga, jo, lai attīstītos, ir jāaug. Ilgstoša vienu nemainīgu funkciju veikšana veicina rutīnas iestāšanos. Cilvēkam pašam ir jājūt, kad jādodas tālāk – šinī nozīmē, jānonāk nākošajā attīstības stadijā – tas var būt gan cits amats, gan plašāka atbildība tā paša amata ietvaros. Abi šie varianti ir nākamā attīstības stadija.

- Kādām, Jūsuprāt, rakstura īpašībām ir jāpiemīt, lai viņš izvēlētos sev piemērotāko darba izaugsmes ceļu?

D.R.:Centībai, uzcītībai, zinātkārei, apzinīgumam. Bez tam cilvēkam ir jāpiemīt veselīgām ambīcijām un paškritiskai attieksmei. Bez ambīcijām nebūs virzības, bet tas nenozīmē, ka visi līdzekļi attaisno mērķa sasniegšanu. Darba karjeras izaugsme nav atdalāma no personības attīstības. Tveriet dzīves mācības un gudrības!