Lai saglabātu ierasto ritmu, uz Vingruma klubu Aivars devās arī otrajās Lieldienās, pirmdienā. Tādu aktīvistu bijis gana daudz, klubā satikti arī Signe un Gints – Vingruma maratona kolēģi, jo pēc svinēšanas un olu ēšanas sirsnīga izkustēšanās ļoti labi palīdz sakratīt visu lieko un atkal nonākt ierastā ritmā.
«Vingruma» Aivars: viena paziņa teica, ka izskatos «plānāks» un ar labāku stāju
Redzu, ka iepriekšējā nedēļā nelielais svaru palielinājums pietupienos ar stieni jau ir «akceptēts». Laikam arī esmu labāk «piešāvies» ar elpošanu šo pietupienu laikā. Vairs nav tik «elpu aizraujoši», kā bija februārī. Trešdien gan kaut kā ļoti smagi gāja. Varbūt kaut kāda organisma pēcsvētku reakcija darbojās.
Spēka vingrinājumiem no iepriekšējās nedēļas veicu trīs piegājienus. Svaru vēl nepalielināju, jo tas svaru diapazons, ko var uzregulēt kā nākamo, man vēl šķiet pārāk liels izaicinājums. Ir uz ko trenēties. Otrais lielākais izaicinājums pēc Šmita rāmja ir vingrinājums vēdera presei uz slīpā sola. Divus piegājienus veicu samērā komfortabli. Tagad, kad ir arī trešais piegājiens, nākas ieturēt pauzītes starp kustībām – lai atrodas elpa. Arī šajā vingrojumā elpošanas lietas ir jāuztrenē. Teorētiski zinu, kurā brīdī ieelpot un kad izelpot. Taču zināt ir viena lieta, bet izdarīt bieži vien pavisam cita lieta. Jāstrādā.
Par svaru un ēdienu joprojām cīnos. Tie ir mani izaicinājumi. Protams, neviens cits manā vietā ar to netiks galā. Tātad – turpinu sevi vingrināt. Viena paziņa, kuras bizness ir saistīts ar skaistumkopšanu, SPA u.tml., teica, ka izskatos «plānāks» un ar labāku stāju. Ja tas tā no malas tiešām izskatās, tad jau šādai aktivitātei ar kustībām un spēka vingrinājumiem ir jēga!
Nākamnedēļ tomēr nedaudz palielināšu slīpumu soļošanas trenažierī. To nolēmu pēc senseja Normunda ieteikuma piektdien. Skatīsimies, ko teiks manas kājas un plaušas.
Kā ir teikuši visi pasaules gudrie – materiāls ir, jāstrādā!
Un joprojām jūtos ļoti pozitīvi.