Nodokļu eksperte pauž bažas par sasteigtu nodokļu reformas izstrādi

Pagājušā gada oktobrī un novembrī PwC veiktajā Latvijas uzņēmēju aptaujā tika noskaidrots, ka vairāk nekā 90% nav apmierināti ar esošo nodokļu sistēmu, kā arī uzņēmēji nav apmierināti ar nodokļu administrēšanu.

PwC aptaujā 85,42% uzņēmēju atzina, ka viņiem administratīvā sloga samazināšana, pildot nodokļu saistības, ir tikpat svarīga kā likmju samazināšana. 67,71% uzņēmēju uzskata, ka nodokļu sistēmas stabilitāte ir būtiskāka nekā likmju samazināšana. 64,58% uzņēmēju pauž, ka nodokļu diferencēšana varētu paaugstināt kopējo konkurētspēju, tajā pašā laikā tikai 4,17% no aptaujātajiem Latvijas uzņēmējiem ir pārliecināti, ka valsts nodokļu sistēma strādā labi un izmaiņas nav nepieciešamas.

PwC aptaujā arī noskaidrots, ka 85% uzņēmumu vadītāju uzskata, ka administratīvā sloga samazināšana ir tikpat svarīga kā nodokļu likmju samazināšana.

Rauza atzina, ka gaidāmās reformas nodokļu sistēmā varētu uzlabot Latvijas uzņēmēju optimismu. Tajā pašā laikā viņa aicināja ņemt vērā, ka uzņēmējdarbību stimulējošas izmaiņas nodokļu politikā nāksies kompensēt ar papildu budžeta ieņēmumiem, piemēram, patlaban notiek sarunas par izmaiņām akcīzes nodoklī, kā arī rosināts ieviest 0% likmi reinvestētajai peļņai.

PwC nodokļu ekspertes vērtējumā, nodokļu politikas reformas tiek virzītas sasteigti, tāpēc viņa atturējās spriest par tās kvalitāti.

Savukārt PwC valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska atzina, ka nodokļu politikas reformu lielā mērā virza uzņēmējus pārstāvošās organizācijas, tādējādi pārstāvot uzņēmēju intereses. Arī Elksniņa-Zaščirinska uzskata, ka pēc nodokļu reformas vajadzētu uzlaboties uzņēmēju attieksmei pret nodokļu sistēmu, ar to saprotot gan nodokļu likmes, gan administrēšanu, gan iekasēšanu un ēnu ekonomikas mazināšanu.

Jau ziņots, ka šā gada 13.aprīlī Nacionālās trīspusējās sadarbības padome (NTSP), kurā ietilpst valdības un sociālo partneru pārstāvji, pauda atbalstu FM izstrādātajai nodokļu politikas stratēģijai.

NTSP nepanāca vienošanos jautājumā par priekšlikumu nemainīt stimulu uzkrājumu apmēram un saglabāt attaisnotos izdevumus par ieguldījumiem 3.pensiju līmenī un uzkrājošā dzīvības apdrošināšanā, pagarinot ieguldījuma minimālo turēšanas termiņu.

Tajā pašā laikā NTSP vienojās, ka uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) aprēķināšana un maksāšana tiek atlikta līdz ienākuma sadales brīdim, t.i., tiek ieviesta 0% nodokļa likme nesadalītajai peļņai, piemērojot 20% likmi peļņas sadales brīdī no bruto sadalāmā ienākuma, nosakot pārejas periodus uzkrātās peļņas izņemšanai neierobežotā termiņā attiecībā uz UIN.

NTSP arī vienojās, ka sabiedriskā labuma organizācijas tiek atbrīvoti no UIN, paredzot ierobežojumu 10% apmērā no iepriekšējā gada peļņas vai 3% no veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI). Tika arī atbalstīts priekšlikums noteikt reprezentācijas izdevumu un sociālās infrastruktūras izdevumu apjomu sasaisti ar VSAOI 5% apjomā.

Sēdē puses atbalstīja IIN likmes algota darba ienākumam un pensijām samazināšanu uz 20%, bet atalgojumam virs 45 000 - saglabāt IIN likmi 23% apmērā.

NTSP atbalstīja priekšlikumu noteikt IIN likmi ienākumam no kapitāla pieauguma, kapitāla un ārvalstīs gūtām dividendēm 20% apmērā, savukārt īres līgumiem, ienākumiem no meža pārdošanas un metāllūžņu savākšanas noteikta attaisnoto izdevumu norma 50%.

Sēdē arī tika panākta vienošanās atcelt solidaritātes nodokli, tā vietā nosakot divus VSAOI iemaksu griestus - līdz 55 000 eiro gadā tiek veiktas 34,09% VSAOI un tiek saņemti visi sociālās apdrošināšanas pakalpojumi; 55 000 eiro līdz 100 vidējās bruto mēnešalgas apjomā tiek veiktas 34,09% VSAOI, kas tiek novirzītas pensiju 1. un 2. līmenī. Par ienākumiem virs 100 vidējām mēnešalgām nebūs jāmaksā VSAOI.

NTSP nevienlīdzības mazināšanai atbalstīja priekšlikumu noteikt diferencēto neapliekamo minimumu strādājošajiem 0-250 eiro līmenī, neapliekamo minimumu par apgādībā esošu personu noteikt 250 eiro apmērā, pensiju neapliekamais minimums tiktu noteikts 250 eiro apmērā 2018.gadā ar pakāpenisku palielinājumu līdz 300 eiro. Vienlaikus fiskālo iespēju robežās paredzēts palielināt mazās pensijas un pensijas, kas aprēķinātas līdz 1996.gadam un nav pārrēķinātas.

NTSP atbalstīja priekšlikumu minimālo algu sākot no 2018.gada noteikta 430 eiro apmērā.

Mazās uzņēmējdarbības nodokļu režīmu sakārtošanā NTSP atbalstīja virzību uz vienkāršākiem, vienotākiem un taisnīgākiem nodokļu režīmiem, tuvākajā laikā saimnieciskās darbības veicējiem noteikt virkni izmaiņu. Pirmkārt, VSAOI tiek veiktas mēnešos, kad ienākums sasniedz 430 eiro jeb minimālo algu. Otrkārt, no ienākumiem, kas pārsniedz 430 eiro, jāveic VSAOI 5% apmērā pensiju apdrošināšana vai 31,13% kā apdrošināšana pensijām, invaliditātei, maternitātei, slimībai un vecāku apdrošināšanai.

Izmaiņas paredzētas arī attiecībā uz autoratlīdzības saņēmējiem, nosakot, ka gadījumā, ja personai iepriekšējā gadā VSAOI objekts ir 0,5 no minimālās algas, autoratlīdzībai piemēro VSAOI 5% pensiju apdrošināšana; ja VSAOI objekts ir mazāks, tad VSAOI veic kā pašnodarbinātais. Tāpat plānots noteikt, ka gadījumā, ja autoratlīdzības saņēmējam ir darba ņēmēja statuss, no autoratlīdzības veic VSAOI 5%, to uzkrājot 3.pensiju līmenī. NTSP arī vienojās patentmaksātājiem noteikt vienotu patentmaksas apmēru 50 eiro.

NTSP arī atbalstīja veikt izmaiņas mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) režīmā, nosakot samazināt pieļaujamo maksimālo apgrozījumu līdz 40 000 eiro, saskaņojot ar pievienotās vērtības nodokļa reģistrācijas slieksni.