Taksistu arodbiedrību vadītāji: Kopbraukšana ir turpmāka nozares iznīcināšana

Latvijas Taksistu arodbiedrības valdes loceklis Ģirts Mazurs sacīja, ka pārmaiņas taksometru nozarē noteikti būs, jo ar esošo situāciju nav apmierināts neviens. «Taksometru vadītāji strādā bez sociālajām garantijām, darba devēji nevar atrast darbiniekus, valsts nav apmierināta ar lielo ēnu ekonomikas īpatsvaru nozarē. Vienīgie, kas nozarē gūst peļņu no apgrozījuma - tie ir dispečeru centri, kas strādā kā zvanu centri un neuzņemas atbildību par pārvadājumu kvalitāti,» skaidroja Mazurs.

Tomēr, uzsvēra Mazurs, tā vietā, lai pabeigtu Satiksmes ministrijas iesākto nozares uzlabošanu, tiek piedāvāta kopbraukšana, kas it kā ļaušot samazināt cenu, uzlabošot nodokļu nomaksu un pakalpojumu kvalitāti. Mazurs norādīja, ka, ieviešot kopbraukšanu, esošā situācija ar nodokļu nemaksāšanu tiktu legalizēta.

«Atbrīvojot taksometru vadītājus no licencēšanas un reģistrēšanas, nevar palielināt nodokļu ieņēmumus. Iesaistot pārvadājumos visus brauktgribētājus, nevar uzlabot kvalitāti, nevar bezgalīgi palielināt taksometru skaitu. Kopbraukšana ir turpmāka nozares iznīcināšana. Kā var pildīt valsts budžetu, ja atsakāmies no nodokļu iekasēšanas? Kopbraukšana ir reāls drauds valsts ekonomikai, tā rada augsni korupcijai un noziedzībai,» sacīja Mazurs.

Viņaprāt, jāsakārto nozare, jāuzlabo sociālās garantijas un nodokļu iekasēšana, taču nevajag mēģināt iedzīvoties uz tautsaimniecības iznīcināšanas rēķina.

Lietuvas taksometru darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Ģedimins Sabaitis norādīja, ka kopbraukšanas platforma «Uber» ir milzīgs monstrs, ar kuru katra valsts mēģina cīnīties atsevišķi, bet jācīnās esot visiem kopā.

«»Uber» nav izdevīgs nevienam, pat valstij, jo 20% no iekasētās naudas neatgriezeniski aizplūst prom no valsts, investīcijas valsts ekonomikā ir nulle. Kontrole pār šo platformu nav iespējama, to neviens nevar izdarīt, izdevīguma nav nekāda,» stāstīja Sabaitis.

Viņš norādīja, ka kopš 1.janvāra, kad «Uber» pakalpojumi tika atļauti Lietuvā, tirgū esot «pilnīga nelīdzsvarotība». «»Uber» vadītāji pārvadā pasažierus par tādām cenām, par kādām licencētam taksometru uzņēmumam izdzīvot nav iespējams. Ūberists var vienu vakaru pastrādāt un viņam kādam laikam pietiek, bet taksisti, kas nozarē strādā gadiem, zaudē pasūtījumus,» sacīja Sabaitis.

Lietuvas taksometru darbinieku arodbiedrības pārstāvis un taksometru firmas vadītājs Ričards Krjukovs uzsvēra, ka pret tādu pakalpojumu kā «Uber» netiek izvirzītas nekādas prasības. «»Uber» ne ar ko būtiski neatšķiras no tādām platformām kā «Taxify» vai «Taxinet», taču tā ir viena no kompānijām, kas visā pasaulē vislielākās summas no sava apgrozījuma velta ierēdņu kukuļošanai. Japāna «Uber» aizliedza, Kanādā, Spānijā tas nedarbojas, Francija domā, kā slēgt «Uber», puse Vācijas un Dānija «Uber» pakalpojumus ir aizliegusi, Nīderlandē patlaban tiek izmeklēta krimināllieta pret «Uber»,» stāstīja Krjukovs.

Viņš uzsvēra, ka pēc «Uber» darbības atļaušanas arī Viļņā sākušās nelegālās darbības shēmas. «»Uber» paņem 30% no maksas par braucienu, bet 70% pārskaita uz vadītāja norādīto kontu. Ir kompānijas ar 10-20 auto, kurās pastrādāt uz pāris dienām atbrauc cilvēki no reģioniem, saņem pa 30-40 eiro dienā, bet pārējo summu pārskaita personām, kuras nevar identificēt,» norādīja Krjukovs.

Viņš uzsvēra, ka tādējādi notiek tirgus kropļošana un daudzas taksometru kompānijas, kuras jau iepriekš strādāja uz likumības robežas, ātri pārkvalificējās uz šo kopbraukšanas sistēmu.

«Ja 2008.-2009.gadā Viļņā bija 1500 taksometru, tad tagad ar pārvadājumiem nodarbojas aptuveni 3500 automašīnu. Tomēr cilvēku skaits Viļņā nav būtiski audzis. Visvairāk no šīs sistēmas cieš tās kompānijas, kurām auto bija bija paņemti līzingā - tagad vairs neviens nedomā par kaut kādām investīcijām sava taksometru parka modernizēšanai,» skaidroja Krjukovs.

Igaunijas Autopārvadātāju asociācijas direktors Villems Tori sacīja ka, pirms gada Igaunijā pieņēma kopbraukšanas likumu un «Uber» ienāca Igaunijas tirgū.

«Līdz tam visi pasažieru pārvadājumi tika licencēti. Manuprāt, ja «Uber» elektroniskajā platformā var konkurēt visi, tad arī taksometru vadītājiem nevajag licences un nevajag skaitītāju. Patlaban licencētajiem taksometriem Igaunijā ir noteikti trīs veidu tarifi - uz attālumu, uz brauciena laiku un uz iekāpšanu, tāpēc licencētie taksisti ir nekonkurētspējīgi. «Uber» neregulē nekādi tarifi, tāpēc viņi var ātri mainīt cenu, piemēram, pacelt to, kad liels pieprasījums, ko nevar izdarīt licencētie taksometru vadītāji,» skaidroja Tori.

Viņš informēja, ka patlaban Igaunijas policija izmeklē 80 krimināllietas pret «Uber» vadītājiem par nelikumīgu darbību tirgū. «Patlaban Igaunija gaida, ko šajā jautājumā izlems Eiropas Savienības tiesa. Ja tiesa lems, ka taksometru vadītāju darbam jābūt licencētam, tad «Uber» Igaunijā strādāt nevarēs. Ja būs savādāks lēmums, tad «Uber» vadītājiem vajadzēs strādāt kā uzņēmējiem, lai būtu vienāda konkurence,» piebilda Tori.

Kā ziņots, pērn vairāki koalīcijas deputāti Saeimā iesniedza grozījumus Autopārvadājumu likumā, ar kuriem bija plānots ieviest kopbraukšanas pakalpojumu Latvijā. Grozījumi oktobrī tika atbalstīti pirmajā lasījumā, taču tika izveidota darba grupa, lai, ņemot vērā Satiksmes ministrijas, Autotransporta direkcijas un taksometru nozares iebildumus, plānoto regulējumu pilnveidotu.

Darba grupas vadītājs Edvards Smiltēns (V) aģentūrai LETA vakar, 18.aprīlī, sacīja, ka darba grupa uz kādu laiku ieturēja pauzi. Lielas domstarpības par iecerēto regulējumu bija starp Satiksmes ministriju un Ekonomikas ministriju, un pusēm tika dots laiks, lai varētu rast kopīgu valodu.

Šajā laikā valdība atbalstījusi citus grozījumus Autopārvadājumu likumā, kas arī pievēršas kopbraukšanas tematikai un nonākuši Saeimā, tāpēc tuvākajā laikā plānots sasaukt darba grupas sēdi, lai saprastu, vai strīdus puses tiešām radušas pieņemamu risinājumu.

Tāpat vēstīts, ka šogad marta vidū valdība atbalstīja grozījumus Autopārvadājumu likumā, kas paredz Autotransporta direkcijai uzticēt taksometru vadītāju reģistra izveidi. Konstatēts, ka ar taksometru pakalpojumu rezervēšanas problēmām interneta vidē, izmantojot tādas lietotnes kā «Uber», «Taxify» un citas, saskaras ne tikai Latvijā, bet šī problēma ir aktuāla arī citur Eiropas Savienībā. «Riski galvenokārt ir saistīti ar to, ka taksometra pakalpojumus var pieteikties sniegt privātpersonas bez atbilstošas taksometru vadītājiem nepieciešamās kvalifikācijas ar privātajiem transportlīdzekļiem, kuri nav aprīkoti atbilstoši taksometriem noteiktajām prasībām, kā arī nodokļu nomaksa šiem pakalpojumu sniedzējiem ir neskaidra,» skaidroja Satiksmes ministrija.

Likumprojektā tiek precizēts termina «taksometrs» skaidrojums, nosakot, ka tas ir vieglais automobilis, kas ir reģistrēts kā M1 kategorijas transportlīdzeklis, ar kuru tiek veikti pasažieru komercpārvadājumi. Nosakot prasību, ka taksometrs var būt tikai M1 kategorijas transportlīdzeklis, paredzēts nepieļaut iespēju, ka taksometra pakalpojumi tiek sniegti ar transportlīdzekļiem, kuri reģistrēti kā kravas transportlīdzekļi (N1 kategorijas) vai kā kvadricikli, līdz ar to radot negodīgas konkurences iespēju atšķirīgo nodokļu un tehnisko prasību dēļ.

Tāpat likumprojektā paredzēta taksometru vadītāju reģistra izveide, kuru varētu nodrošināt Autotransporta direkcija. Lai taksometru vadītājs tiku reģistrēts vai arī tiktu izslēgts no reģistra, paredzēts izstrādāt noteikumus, nosakot prasības un kritērijus un informācijas avotus, piemēram Transportlīdzekļu un to vadītāju reģistru, Sodu reģistru u.c.

Reģistrā tiktu reģistrētas personas, kuras atbilst Autopārvadājumu likumā ietvertajām prasībām par 3 gadu B kategorijas transportlīdzekļu vadītāja stāžu un kurām valsts valodas zināšanas atbilst Ministru kabineta noteiktajam. Papildus tiktu pārbaudīta informācija, vai personai reģistrācijas brīdī nav konstatēti sodi, kas var ietekmēt sniegtā pakalpojuma drošību un kvalitāti, piemēram, nenomaksātu administratīvo pārkāpumu sodu ceļu satiksmē vai autopārvadājumu jomā.

Reģistra dati būtu pieejami taksometru vadītājiem, pārvadātājiem un kontrolējošām institūcijām. Izmantojot šo reģistru, tiktu apliecināta vadītāja atbilstība vienotām prasībām. Šāda prakse izmantota Igaunijā, tiek izsniegta taksometra vadītāja-pakalpojuma sniedzēja karte, un, lai to saņemtu, vadītājam ir jāapmeklē speciāli kursi, jābūt labai reputācijai, kā arī persona nedrīkst būt krimināli sodīta.

Likumprojektā attiecībā uz pasažieru komercpārvadājumu ar vieglo automobili ietverts regulējums, kas nosaka, ka šo komercpārvadājumu veikšanai var izmantot tikai M1 kategorijas vieglo automobili, kuram ir ne vairāk kā četras pasažieru sēdvietas. Šos komercpārvadājumus varēs veikt Komercreģistrā reģistrēts komersants, kuram licenci izsniegs Autotransporta direkcija. Lai nodrošinātu šo pakalpojumu lietotāju drošību, kā arī radītu iespēju pārbaudīt personu, kuras iesaistītas pakalpojuma sniegšanā, kvalifikācijas atbilstību, tiek noteikta prasība, ka tiesības vadīt transportlīdzekli pasažieru komercpārvadājumos ar vieglo automobili būs tādai personai, kurai B kategorijas transportlīdzekļa vadītāja stāžs ir vismaz trīs gadi un kura ir reģistrēta Autotransporta direkcijas uzturētajā taksometru vadītāju reģistrā. Šādu pārvadājumu veikšanas kārtība tiktu noteikta Ministru kabineta noteikumos.