Konkursā uz KNAB priekšnieka amatu varētu būt pieteikušies atsevišķi prokurori un drošības dienestu darbinieki

Latvijā ir trīs valsts drošības iestādes - Drošības policija, Satversmes aizsardzības birojs un Militārās izlūkošanas un drošības dienests.

Tāpat aģentūrai LETA neoficiāli zināms, ka uz valsts galvenā korupcijas apkarotāja amatu bija apsvērušas pieteikties pašreizējās un bijušās tiesībsargājošo iestāžu amatpersonas, taču beigās izlēmušas nestartēt.

Oficiāli pieteikto pretendentu pārstāvētās nozares un vārdi netiks atklāti. Ar žurnālistiem par konkursu publiski runā tikai konkursa komisijas vadītājs, nesen amatā ieceltais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis, kurš žurnālistiem šonedēļ atteicās atklāt pretendentu vārdus un pārstāvētās nozares. Arī iepriekš bez rezultāta noslēgušā konkursa pretendentu vārdi netika atklāti, lai gan daži pretendenti gan medijiem publiski apstiprināja savu dalību konkursā.

Valdība un Saeima iepriekš veica grozījumus likumā, lai konkursā varētu pieteikties plašāks pretendentu loks.

29.martā Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) intervijā LNT apliecināja, ka viņam «indikācijas», ka konkursā uz KNAB priekšnieka amatu varētu būt pieteikušies arī kandidāti no tiesībsargājošajām iestādēm.

22.februārī gadskārtējā virsprokuroru sanāksmē premjers izteica cerību, ka arī prokuroru vidē ir zinoši cilvēki, kuri varētu saistīt savu profesionālo karjeru ar korupcijas apkarošanas dienesta vadīšanu.

Jau ziņots, ka konkursā uz KNAB priekšnieka amatu pieteikušies deviņi kandidāti. Pirmdien konkursa komisija bija sanākusi uz pirmās kārtas sēdi un sākusi vērtēt saņemtos pieteikumus.

Konkursa pirmās kārtas otrā komisijas sēde paredzēta 25.maijā plkst.14, taču kā norādījis Citskovskis, tad nākamie soļi vērtēšanas procesā ir atkarīgi arī no drošības iestāžu veiktajām pārbaudēm, lai noskaidrotu pretendentu atbilstību pārējām likumā noteiktajām prasībām.

Valsts kancelejas direktors arī norādīja, ka nekādas politiskas konsultācijas komisija neveic, līdz ar to nevienam politiķim, tostarp, premjeram nevajadzētu zināt pat pieteikušo pretendentu vārdus.

Pieteikšanās konkursā uz KNAB priekšnieka amatu noslēdzās 30.martā.

Pirmais konkurss uz KNAB priekšnieka amatu tika izsludināts jau pērn. Tajā pieteikumus iesniedza desmit pretendenti, tomēr komisija atzina, ka neviens no viņiem, tostarp bijušais KNAB vadītājs Jaroslavs Streļčenoks, nav virzāms uz konkursa otro kārtu.

Vēlāk Saeima grozīja KNAB likumu, atceļot iestādes vadītājam noteikto prasību par trīs gadu pieredzi vadošā amatā. Tas tika darīts, lai paplašinātu personu loku, kuras var pretendēt uz KNAB priekšnieka amatu.