«TV24» direktors Viņķelei pārmet vēršanos pret viedokļu daudzveidību; politiķe pārmetumus noraida

Domstarpības ir radušās pēc pagājušajā nedēļā translētā raidījuma «Preses klubs», kur asa vārdu apmaiņa izcēlās starp Viņķeli un vokālo pedagogu Edgaru Kramiņu. Apspriežot Zviedrijas galvaspilsētā Stokholmā notikušo terora aktu, Kramiņš metās kritizēt liberālisma politiku, līdz ar to arī Viņķeli un viņas pārstāvēto «Vienotību», kas «tik ļoti ienīst Latviju, latviešu valodu, latviešu tautu» un kas ved uz liberālismu, kas «viennozīmīgi novedīs pie konflikta».

Pēc ilgākas vārdu apmaiņas Viņķele vairs neizturēja un paziņoja, ka «pret stulbumu nav zāļu». «Tā pati konservatīvo vērtību citadele Krievija... Tur nav ne smakas no liberālisma, bet tur spridzina tieši tāpat. Vienkārši murgi kaut kādi. Tas, ko mēs te tagad izpildām, ir... Jums atņems beigās valsts finansējumu par šitādu ākstīšanos,» sacīja Viņķele.

Šos Viņķeles vārdus Kalniņš novērtēja kā draudus raidījumam atņemt valsts finansējumu. «Katram ir tiesības paust savu viedokli, bet nepareizi ir tas, ka deputāts, nespējot paciest asus komentārus, lai izietu no situācijas, paziņo, ka raidījumam atņems valsts finansējumu,» izteicās «TV24» direktors, kurš pēc Viņķeles teiktā secinājis, ka Latvijā joprojām iespējams ierobežot viedokļu daudzveidību.

Kalniņa skatījumā, atņemot finansējumu apraidei, sabiedrībai tikšot liegta «iespēja dzirdēt, redzēt un domāt, jo «Preses klubs» sniedz iespēju dažādiem viedokļu līderiem paust savu nostāju, kas skatītājam ļauj iegūt daudzpusīgu skatījumu par attiecīgo tēmu».

Savukārt Viņķele aģentūrai LETA pauda viedokli, ka izveidojies pārpratums, jo viņas teiktais raidījumā nekādā ziņā neesot bijuši draudi un viņai ne prātā nenāktu ko tamlīdzīgu izteikt, jo viņa nekad neesot ietekmējusi žurnālistu darba neatkarību.

Deputāte norādīja, ka viņa ar konkrētajiem vārdiem esot centusies pateikt, ka sabiedriskajam pasūtījumam ir jāatbilst noteikta veida kvalitātei. Savukārt raidījums, kurā piedalījusies Viņķele, esot vērtējams kā balagāns, kurā tikuši atļauti personīgi uzbrukumi. Viņasprāt, raidījuma vadītājs netika galā ar situāciju un nenoturēja to «rāmjos». Politiķe atsaucās arī uz cita sarunas dalībnieka, žurnālista Anša Bogustova aicinājumu pārtraukt raidījumā notiekošo balagānu un izrādīt cieņu Stokholmā notikušā terorakta upuriem.

Parlamentāriete uzskata, ka Kramiņam nebija tiesību izteikt nepatiesus personīgus apvainojumus, ka Viņķeles mērķis būtu iznīcināt vai kaitēt Latvijas valstij. Šādā situācijā raidījuma vadītājam vajadzēja apturēt personīgu apvainojumu izteikšanu un «noturēt situāciju rāmjos», situāciju vērtēja politiķe.