Lietuvā apdzēsts ugunsgrēks Krustukalnā

Degšanu ap pusdesmitiem no rīta pamanīja tuvējās apkaimes iedzīvotāji. Ugunsdzēsēji atsteidzās dažu minūšu laikā, bet liesmas jau bija krietni pieņēmušās spēkā. Dzēšanai tika izmantots ūdens no netālās Kulpes upītes, un ap desmitiem uguns jau bija apdzēsta, bet ugunsdzēsējiem vēl nācās parūpēties, lai nekur nepaliktu kāds iespējams aizdegšanās perēklis.

Līdzīgs ugunsgrēkskrustukalnā bija izcēlies 2006.gadā. Toreizkrustiapdega aptuveni 50 kvadrātmetru platībā.

Krustukalns ir pasaulē pazīstama Lietuvas katoļu svētvieta, kas izveidojusies agrākā Jurgaišu jeb Domantu pilskalna vietā. Rakstu avotosKrustukalns minēts kopš XIX gadsimta vidus. Nav precīzi noskaidrojams, kad tur parādījās pirmaiskrusts, taču uzskata, ka Domantu ciema iedzīvotājikrustusturp sāka nest pēc 1831. un 1863.gada sacelšanās, ar kuru dalībniekiem nežēlīgi izrēķinājās cariskās Krievijas varas iestādes.

XX gadsimta sākumāKrustukalns sāka piesaistīt aizvien lielākas cilvēku straumes un kļuva par pazīstamu svētvietu.

Padomju laikos varas iestādes mēģināja to iznīcināt, laižot darbā buldozerus; kalnu apsargāja armija un PSRS Valsts drošības komitejas spēki. Šo apkaimi bija paredzēts applūdināt, padarotKrustukalnu grūti pieejamu.

Tā dēvētais buldozeru ateisma laikmets turpinājās gandrīz 20 gadus - no 1964. līdz 1984.gadam; šai laikā svētvieta tika postīta četras reizes, betonakrustusizmantojot vēlāk ceļu segumam, koka - dedzinot, bet metāla - aizvedot lūžņos, tačuKrustukalns ik reizi atdzima no jauna, un cilvēki veda turpkrustusno visas Lietuvas.

Šī kustība vēl vairāk pastiprinājās Lietuvas atmodas gados, unKrustakalns kļuva par plaši pazīstamu svētceļojumu vietu. 1993.gada rudenī to apmeklēja toreizējais Romas pāvests Jānis Pāvils II, un gadu vēlāk viņš atsūtīja uz šo kalnu arī savukrustu. Vēlāk tur tika uzstādīts arī pāvesta Benedikta XVI sūtītskrusts.