Kirkups: «Latvijas kuģniecība» 2018.gadā varētu atsākt strādāt ar peļņu

Viņš norādīja, ka pagājušais gads uzņēmumam lielā mērā bija cīņa tirgus krituma apstākļos. «Gads sākās ar salīdzinoši augstām frakts likmēm, kuras ļāva LK gada sākumā strādāt ar peļņu, tomēr gada beigās likmes bija kritušās par vidēji 30%. Kritums bija vērojams visos kuģošanas sektoros, tostarp mazo un vidējo tankeru segmentā, kurā strādā LK. Tas bija sarežģīts gads,» atzina Kirkups.

Pēc viņa teiktā, arī 2017.gads uzņēmumam būs grūts. «Mēs būsim tajā pašā likmju zonā, kurā pēdējos sešus mēnešus. Vienlaikus pēc 2018.gada būtiski samazināsies jaunuzbūvēto kuģu skaits, kuri ienāks pārvadājumu tirgū, tādēļ mēs ceram, ka pēc 2018.gada mēs jau redzēsim frakts likmju kāpumu. Protams, tirgu var ietekmēt daudz lietu, kuras neatrodas mūsu kontrolē, piemēram, ekonomikas izaugsme, norises naftas tirgos,» skaidroja LK vadītājs.

Taujāts, kad kompānija varētu atsākt strādāt ar peļņu, viņš norādīja, ka cer to ieraudzīt jau 2018.gada grāmatvedības datos. «Es negribu izteikt stingras prognozes, bet ir sajūta, ka mēs esam pieņēmuši pareizus lēmumus attiecībā uz aktīvu pārvērtēšanu un spēju reaģēt uz izmaiņām tirgū,» piebilda Kirkups.

Runājot par naftas cenu svārstībām, viņš pauda, ka būtiska ietekme tām uz LK nav. «Nedaudz tas ietekmē bunkurēšanas pakalpojumus. Kā jūs zināt, kad ceļas naftas cenas, tad lielākoties aug arī bunkurēšanas cenas un dažkārt šīs izmaksas ir jāuzņemas. Vienlaikus, ja naftas cenas aug, tad nedaudz samazinās pieprasījums pēc naftas un līdz ar to var samazināties arī naftas pārvadājumu apmērs ar kuģiem. Tomēr tā nav neapgāžama likumsakarība, jo frakts likmes ietekmē arī daudzi citi faktori,» skaidroja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs.

Vienlaikus patlaban LK plānos nav pirkt vai pārdot kuģus. «Mums ir 16 kuģi, un mēs nedomājam tos pārdot. Pašlaik mēs arī neesam tādā finansiālajā situācijā, lai pirktu papildu kuģus. Mūsu stratēģija pašlaik paredz palielināt to kuģu skaitu, kuri atrodas mūsu tehniskajā pārvaldībā. LK piederošā kuģu pārvaldes uzņēmuma «LSC Shipmanagement» kapacitāte pašlaik ļauj pārvaldīt aptuveni 30 kuģu. (..) Pašlaik «LSC Shipmanagement» pārvalda 16 mūsu kuģus un septiņi kuģi ir nodoti tā tehniskajā pārvaldībā. Tātad kopā ir 23 kuģi. Līdz gada beigām šis skaitlim būtu jāpieaug līdz 25 vai vairāk kuģiem. Vienlaikus pašlaik visi papildu kuģi nāk no «Vitol» grupas uzņēmumiem, bet mēs gribētu piesaistīt arī kuģus no grupā neietilpstošiem uzņēmumiem. Tādēļ mūsu mērķis ir līdz 2018.gada beigām pārvaldīt 30 kuģu un tālāk šo skaitu audzēt vēl,» klāstīja Kirkups.

Jau vēstīts, ka LK koncerns pērn strādāja ar 90,682 miljonu eiro auditēto apgrozījumu, kas ir par 8,6% vairāk nekā 2015.gadā, savukārt koncerna zaudējumi pieauga 3,6 reizes - līdz 20,987 miljoniem eiro.

Kompānija veic kravu pārvadājumus visās pasaules jūrās un okeānos, apmāca un komplektē starptautiskajām konvencijām atbilstošas apkalpes, kā arī piedāvā kuģu tehnisko menedžmentu saviem un citu kuģniecību kuģiem. LK akcijas kotē «Nasdaq Rīga» oficiālajā sarakstā.