Sputņik nezināmais brālis

Tai pašā laikā klusāk un nemanāmāk Baltijas krievvalodīgajiem domātajā interneta vidē sāka darboties vēl viens tīkls – Baltnews. Atšķirībā no Sputnik tas saites ar Krieviju slēpa.

Patiesībā abi portāli ir brāļi.

Pētot, kas un ar kādu motivāciju veido interneta vietnes, kas atspoguļo dzīvi Baltijā Kremļa propagandas gaismā, Re:Baltica uzgāja dokumentus, kas rāda – Baltnews pastarpināti pieder Krievijas valsts mediju holdingam Rossiya Segodnya. To gan to mēģināts slēpt aiz garas reģistrantu ķēdes un it kā vietējas izcelsmes organizāciju izkārtnes.

Saites uz Holandi

«Informatīvi analītiskā portāla» Baltnews vietnes Igaunijā, Latvijā un Lietuvā vieno nosaukums, bet tās ir trīs atšķirīgas vietējās komandas. Igaunijas versija norāda, ka Baltnews ir «eksperimentāls izdevums ar mērķi radīt lasītājiem pozitīvu un atbildīgu attieksmi pret dzīvi». Lietuvā tas ir «objektīvu ziņu avots adekvātiem lietotājiem Lietuvā un pasaulē.» Portāli krieviski atspoguļo vietējās aktualitātes, kā arī kopē Krievijas mediju ziņas. Tajos faktiski nav reklāmu.

Par īpašniekiem Baltnews runā izvairīgi. Lietuvas Baltnews vadītājs Anatolijs Ivanovs, kuram aizliegts iebraukt Latvijā, pa tālruni stāsta, ka portāli ir daļa no lielāka holdinga, kas «plaši pārstāvēts Eiropā». Holdinga īpašnieki esot reģistrēti Holandē, bet konkrētus uzvārdus viņš aicina «apskatīties internetā». Ivanovs noslēpumaini min, ka viņiem esot savs biznesa «know-how», bet «neesam idioti, lai to stāstītu».

Igaunijas portāla vadītājs Aleksandrs Korņilovs, kuram arī liegts iebraukt Latvijā, e-pasta vēstulē Re:Baltica raksta, ka portālu īpašnieks ir «holandiešu firma Kapital Media». Savukārt Latvijas portāla vadītājs Andrejs Jakovļevs, atsakot interviju klātienē, telefona īsziņā atbild: «Lielāko naudas daļu pelnām Eiropā.»

Baltnews vietnes reģistrējusi firma Media Capital Holding B.V. Nīderlandes uzņēmumu reģistrā norādītā adrese ved uz neuzkrītošu, sarkanbrūnu ķieģeļu divstāvu mājiņu Holandes mazpilsētas Hilversumas privātmāju rajonā. Pati firma reģistrēta 2013.gadā, un tās pamatkapitāls ir viens eiro. Re:Baltica nesagaidīja atbildes uz jautājumiem, ko nosūtīja uz reģistrācijā norādīto e-pastu, kā arī Rossiya Segodnya preses dienestam.

Nīderlandē reģistrētās Media Capital Holding B.V. vienīgā īpašniece ir Krievijā reģistrētā firma Media-Kapital. Šī firma savukārt pieder avīzei Maskavas ziņas, savukārt tās īpašniece ir Krievijas valdībai piederošā RIA Novosti ziņu aģentūra.

RIA Novosti ir Rossiya Segodnya daļa. Tās sastāvā ietilpst arī multimediju platforma Sputnik – un pastarpināti arī Baltijas portāli Baltnews, kas tādējādi ir daļa no Krievijas kontrolēta mediju tīkla.

Tūlīt pēc portālu dibināšanas uz to norādīja arī Igaunijas drošības policija KAPO. Tās 2014.gada pārskatā minēts, ka Baltnews saņem finansējumu no Holandes kompānijas un to kontrolē ar Russia Today saistīti cilvēki. Saskaņā ar pārskatu viens no Baltnews projekta radītājiem ir Vladimirs Lepehins, Eirāzijas Ekonomiskās kopienas institūta direktors, «kurš aktīvi piedalās Krievijas ietekmes operācijās kaimiņvalstīs un apmeklēja Igauniju 2014.gada pavasarī.»

KAPO publicēja foto, kurā Lepehins Tallinas dzelzceļa stacijā spiež roku Korņilovam. Korņilovs atbildē Re:Baltica bija lakonisks: «KAPO bezpierādījumu ziņojumus nekomentēju. Vienlaikus uzskatu, ka drošības policijai nevajag iejaukties mediju darbībā. Tas ir rupjš demokrātijas brīvību pārkāpums.»

2016.gada augustā Igaunijas iestādes uz pāris dienām Korņilovu aizturēja aizdomās par dokumentu viltošanu un krāpšanos ar nodokļiem. Vietējās tiesībsargājošās iestādes viņu tur aizdomās par dokumentu viltošanu un gandrīz 50 000 eiro eiro izņemšanu skaidrā naudā no nevalstiskās organizācijas Altmedia kases. Tas noticis, izmantojot pārskaitījumus par neeksistējošiem darījumiem. Par tiem Korņilovs neesot nomaksājis nodokļus. NVO Altmedia Igaunijas uzņēmumu reģistrā norādīta kā Baltnews īpašniece. Nauda organizācijai tika ieskaitīta no Krievijas un Holandes, domājams, portāla uzturēšanai, bet nonākusi Korņilova privātajos kontos. Apsūdzība viņam pagaidām nav celta.

Altmedia ir viena no Baltijas NVO, ko iepriekš finansējis Krievijas maigās varas fonds tautiešu interešu aizstāvībai ārzemēs, liecina Re:Baltica agrākie pētījumi.

Neprofesionalitātē KAPO vaino arī Latvijas Baltnews vadītājs Jakovļevs. «Viņu sniegtās nepatiesās informācijas dēļ šobrīd tiesājos ar Igauniju,» raksta Jakovļevs, kam liegta iebraukšana Igaunijā.

Cik izmaksā Baltnews portālu uzturēšana, var tikai minēt. Baltijas firmām, kurām «uz papīra» pieder Baltnews Igaunijā, Latvijā un Lietuvā, gada apgrozījums 2015. gadā svārstījās no 100 000 līdz 120 000 eiro. Holandes firmas Media Capital Holding B.V apgrozījums pārskatos nav norādīts.

Viena komentāra vivisekcija

«Mums ir ziņas, tās nevar būt propaganda,» sašutis par jautājumu, vai Baltnews publicē Krievijai tīkamas ziņas, ir Lietuvas vadītājs Ivanovs.

Portālu saturu veido pārpublicējumi no RIA Novosti un Rossiya Segodnya meitas InoSMI, kas krieviski tulko rietumu mediju materiālus, kā arī vietējo mediju ziņu pārpublikācijas. Virsraksti ir mērenāki nekā atklāti prokremliskiem izdevumiem.

Taču velns slēpjas detaļās.

2017.gada janvārī Baltnews.lv publicēja komentāru «NATO – Baltijas valstīm: Negribat ar krieviem karot? Mēs jūs piespiedīsim!» Raksta autore ir Baltijas valstu drošības dienestiem labi zināmā Gaļina Sapožņikova, Krievijas avīzes Komsomoļskaja Pravda žurnāliste. Kopš 2008. gada viņa ir vadījusi divus tā dēvētos diskusiju klubus Impressum un Format A-3 valstīs, kuras Krievija uzskata par savu interešu sfēru, – Baltijā, Moldovā, Ukrainā (arī Krimā). Diskusijās ar Krievijas viesu līdzdalību tiek «izplatītas Krievijas ietekmes operāciju pamatdomas», raksturo Igaunijas KAPO.

Rakstā Sapožņikova atkārto Krievijas ārpolitikas retorikā bieži skandēto mantru, ka labāk draudzēties ar kaimiņu valsti Krieviju, jo rietumiem Baltija nav vajadzīga. Savā rakstā Sapožņikova šim apgalvojumam min «pierādījumus», no kuriem vismaz četri ir kļūdaini vai klaji nepatiesi.

Sapožņikova: «Igaunijā paziņoja, ka amerikāņu vajadzībām konfiscēs automašīnas.»

Šis apgalvojums ir izrauts no konteksta un rada iespaidu, ka tas varētu notikt kaut tūlīt. Igaunijas valdības lēmums ļauj paaugstinātas bīstamības apstākļos konfiscēt automašīnas un lauksaimniecības tehniku armijas vajadzībām.

Sapožņikova: «Dzelzceļnieks Aleksandrs Krasnopjorovs nokļuva cietumā aizdomās par spiegošanu, jo uztaisīja selfiju uz tanku fona.»

Afganistānas kara veterāns Krasnopjorovs, kas 20 gadus nostrādāja Latvijas Dzelzceļā par ceļu meistaru, ilgā laika posmā fotografēja pa dzelzceļu pārsūtīto NATO bruņu tehniku. Foto tika nosūtīti uz Krieviju bijušajiem dienesta biedriem. Latvijas Drošības policija viņu aizturēja 2016.gada novembrī un šobrīd viņš ir apsūdzēts.

Sapožņikova: «Pagājušā gada rudenī Rīgā notika krāšņs atgadījums: piedzērušies briti [karavīri] piekāva Akselu Aizkalnu, noturot viņu par krievu, un par to uzreiz noziņoja The Times.»

Šajā gadījumā iereibuši britu karavīri uzprasījās uz kašķi ēstuvē McDonalds un piekāva latviešu puisi, taču nevienu brīdi nebija runas par to, ka viņš būtu krievs un tas būtu kautiņa iemesls. Par to ziņas vispirms parādījās britu dienas laikrakstā Daily Telegraph un tabloīdos The Sun un Daily Mirror.

Sapožņikova: «…padomju zaldāti, kas bija tur [Igaunijas pilsētiņā Tapā, kur tagad izvietoti NATO karavīri – red.] izmitināti veselus 50 gadus, nekad nepraktizēja ielu cīņas gaišas dienas laikā un bērnu rotaļu laukumos. Bet NATO to dara regulāri, bez atvainošanās un pārpratumiem.»

Vienu reizi, 2015.gadā NATO karavīri izmaršēja cauri pilsētiņai. Nekādas ielu cīņas nenotika, Re:Baltica informēja Igaunijas Nacionālo Bruņoto spēku leitnants Rolands Murofs.

Telefona sarunā lūgta komentēt konkrētos faktus, Sapožņikova atbildēja: «Es izmantoju informāciju, kas ir manā rīcībā.» Sīkākos paskaidrojumos viņa neielaidās un sarunu pārtrauca.

Parastie «aizdomās turamie»

Sapožņikova nav vienīgā Krievijai draudzīgā Baltnews autore. Latvijas portālam regulāri raksta kādreizējais nacionālboļševiks Vladimirs Lindermans, pazīstams Latvijas krievu radikālis, kas vairākkārt mēģinājis radīt jaunas organizācijas savu ideju popularizēšanai.

Regulārs autors ir Rīgā dzīvojošais sociologs Andrejs Solopenko. 2015.gadā Solopenko neielaida ES Austrumu partnerības samitā Rīgā, uz kuru viņš bija akreditējies kā Krievijas Ārlietu ministrijas finansētā žurnāla Baltijskij Mir pārstāvis. Gadu iepriekš viņš ar Igaunijas prokrievisko aktīvistu Maksimu Revu kā «neatkarīgi starptautiskie eksperti» piedalījās tā saucamā Krimas referenduma novērošanā. Viņi kopā ar Baltijskij Mir redaktoru Dmitriju Kondrašovu uzdevās par nevalstisko organizāciju Starptautiskais fonds Helsinki Plus.

Par Helsinki plus darbību pirms tam nekas nebija atrodams. Izvēlētais nosaukums ir līdzīgs starptautiski pazīstamajai cilvēktiesību organizācijai, bet tām nav nekāda sakara. Reva paziņoja, ka referendums bija nevainojams un organizācija par to gatavos ziņojumu ANO un EDSO. Paziņojumu plaši pārpublicēja Krievijas interneta vietnes. Ziņojums joprojām nav atrodams nevienā no abām starptautiskajām organizācijām, bet Helsinki plus 2016.gada septembrī ir likvidēts.

Sazvanīts 2017.gada februāra sākumā, Solopenko apsolīja tikties ar Re:Baltica, kad būs pabeidzis dzīvokļa remontu. Vēlāk pārzvanīja, ka nevarēs, remonts ievilcies. Tas viņam netraucēja turpināt publicēties Baltnews. Viens no pēdējiem komentāriem ilustrēts ar karikatūru no sputniknews.com, kurā uz Krievijas pusi pavērstos NATO tanku stobrus vēro izbrīnījies vīrs ar sunīti.

Ietekme – neliela

Izmantojot interneta rīku similarweb.com, kas ļauj redzēt interneta vietņu aptuveno apmeklētāju skaitu, redzams: Baltnews auditorija nav ietekmīga. Pēdējā pusgadā, piemēram, Latvijas portāla apmeklējumu skaits bijis gandrīz 30 reižu mazāks nekā lielākā Latvijas portāla Delfi krievu versijai. Taču Baltnews un līdzīgu, it kā maznozīmīgu portālu mērķis varētu būt cits – ražot Krievijas ārpolitikai draudzīgu saturu, ar ko pārpludināt internetu. Gaļinas Sapožņikovas rakstu par it kā baltiešu pārspīlētajām bailēm par karu ar Krieviju pārpublicējušas vēl vismaz 14 dažādas interneta vietnes.

Krievijā Sapožņikovas darbu novērtē. Savā Facebook profilā viņa lepojas, ka pērn saņēmusi Krievijas žurnālistu savienības apbalvojumu Zelta spalva par «rakstu sēriju par bijušo PSRS valstu dzīvi». Pretējās domās ir Lietuvas drošības dienesti.

2017.gada martā no apgrozījuma tika izņemta lietuviski iztulkotā Sapožņikovas grāmata: Kurš kuru nodeva: Kā nogalināja Padomju Savienību un kas notika ar tiem, kas to centās glābt. Tā bija izdota 500 eksemplāros un portretē Lietuvas iziešanu no PSRS 1991.gadā kā pirmo «krāsaino revolūciju». Tā Krievijas propaganda dēvē bijušo republiku iedzīvotāju lēmumus tikt vaļā no prokremliskām valdībām. Izņemšanas oficiālais iemesls – padomju okupācijas noliegšana.