Atveroties dabasgāzes tirgum Latvijā, joprojām pastāv daudz neskaidrību saistībā ar AS «Conexus Baltic Grid», pavēstīja «Prudentia» partneris Ivars Pinkulis.
«Prudentia»: Atveroties dabasgāzes tirgum Latvijā, joprojām pastāv daudz neskaidrību par «Conexus Baltic Grid»
Viņš norādīja - lai gan no vakardienas, 3.aprīļa, Latvijas dabasgāzes tirgus ir uzskatāms par atvērtu citiem tirgus dalībniekiem, vēl pastāv daudz neskaidrību, lai pateiktu, cik šis tirgus ilgtermiņā būs pievilcīgs Latvijas un Baltijas tirgus spēlētājiem, cik nopietni uz šo tirgu raudzīsies starptautiskie dabasgāzes tirgus dalībnieki un finanšu investori.
"Ir labi zināms nākamais kritiskais datums brīvā dabasgāzes tirgus veidošanās procesā -
2017.gada 31.decembris. Līdz šim datumam ir jānotiek diviem būtiskiem procesiem -
pirmkārt, ir jāveic AS «Latvijas gāze» reorganizācija, uz atsevišķu uzņēmumu nodalot
dabasgāzes sadales aktīvus, otrkārt, dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas pakalpojumu sniedzējam "Conexus Baltic Grid" ir jānomainās īpašnieku sastāvam. Ja pirmais process ir vairāk "Latvijas gāzes" akcionāru iekšējā lieta, tad otrā procesa rezultāts jau vistiešākajā mērā noteiks Latvijas dabasgāzes tirgus konkurētspēju nākotnē," klāstīja Pinkulis.
Pēc viņa teiktā, «Conexus Baltic Grid» esošajiem akcionāriem un šo akciju potenciālajiem pircējiem ir atlicis ļoti maz laika, lai vienotos par darījumu, ņemot vērā tā izmēru un sarežģītību.
"No investoru viedokļa ir acīmredzama problēma - kā noteikt "Conexus Baltic Grid"
akciju cenu, ja dabasgāzes pārvades sistēmas tarifi vēl nav stājušies spēkā, bet Inčukalna gāzes krātuves izmantošanas tarifi būs zināmi tikai šā gada beigās. Šis akciju cenas jautājums skar ne tikai esošos "Conexus Baltic Grid" akcionārus, bet arī potenciālos investorus, kas būtu gatavi ienākt Baltijas dabasgāzes tirgū, iegādājoties "Conexus Baltic Grid" akcijas. Un vēl grūtāku uzdevumu tas uzliek Latvijas valstij - kā sabalansēt stratēģisko vienotā Baltijas dabasgāzes tirgus vīziju ar komerciālu darījumu par akciju iegādi, kur ir jāsēžas pie viena sarunu galda un jāvienojas ar esošajiem akcionāriem - "Gazprom", "Itera Latvija" un "Uniper Ruhrgas International GmbH"," klāstīja "Prudentia" partneris.
«Ņemot vērā darba apmēru, kas līdz minētajam 2017.gada 31.decembrim ir jāizdara, ir skaidrs, ka Latvijas dabasgāzes tirgus esošajiem un potenciālajiem tirgus dalībniekiem šis būs ļoti saspringts gads,» piebilda Pinkulis.
Kā ziņots, līdz ar dabasgāzes tirgus atvēršanu 3.aprīlī spēkā stājās Enerģētikas likuma normas, kas paredz valsts pirmpirkuma tiesības attiecībā uz dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoru «Conexus Baltic Grid».
Attiecīgais uzņēmums tika dibināts pērnā gada nogalē, tam no «Latvijas gāzes» nododot uzglabāšanas un pārvades sistēmas aktīvus. Kompānijas pamatkapitāls ir 39 786 089 eiro, kas sastāv no 39 786 089 akcijām viena eiro nominālvērtībā.
«Conexus Baltic Grid» lielākie īpašnieki ir tāda paši, kādi «Latvijas gāzei». Tie ir Krievijas «Gazprom» (34,1%), pastarpināti Eiropas investīciju banku veidotais «Marguerite Fund» (29,1%), Vācijas «Uniper Ruhrgas International GmbH» (18,3%) un «Itera Latvija» (16%). Atbilstoši Enerģētikas likuma prasībām līdz gada beigām uzņēmums jāpārdod, lai tā akcionāri būtu ar «Latvijas gāzes» īpašniekiem nesaistītas personas. Tiesa gan, šī prasība neatteicas uz finanšu investoru «Marguerite Fund».
Iespējas iegūt akcijas «Conexus Baltic Grid» vērtē arī Latvijas valsts.