/nginx/o/2018/07/07/8319428t1hfd13.jpg)
Pazīstamais psihoterapeits Viesturs Rudzītis daudzus kaitina, bet tikpat daudzus arī iedvesmo, un gandrīz katra viņa sentence skan kā nezinātniski psiholoģisks mākslas darbs. Piedāvājam dažus spilgtus citātus no Egīla Zirņa intervijas «Rudzītis un sievietes», kas publicēts žurnāla «Una» jaunākajā numurā.
«Pie manis nāk nopietni cilvēki. Tie, kas ir nedroši, tie nenāk, ir sabaidīti. Bet lietas būtība ir šāda: man ir piecdesmit seši gadi, pieauguši bērni, ir mazbērni. Man psihoterapijā nevajag pašapliecināties, bet vajag kaut kādu jēgu, lai ari pašam būtu interesanti. Es ne tik daudz domāju par savu klientu kā individuālu cilvēku, cik domāju par sistēmām. Esmu mācījies grupu psihoterapiju un ģimenes psihoterapiju, bet tās vēl ir mazās sistēmas. Patiesībā es domāju par daudz lielākām sistēmām, par dzimtas koku un faktiski ari par nāciju, tautu.»
«Sieviete būtībā sastāv no mīlošās, kreatīvās, dzemdējošās daļas un ari no aizvainotās, nelaimīgās, traumatiskās, slepkavojošās daļas. Tas, kā viņa funkcionē savā pieaugušajā dzīvē, ir atkarīgs no tā, kāds vīrietis ir viņai blakus. Ja vīrietis ir ar enerģiju un, vienkārši sakot, taisa bērnus, viņa var dzīvot savā radošajā zonā. Ja tas nenotiek, tad viņā uzvar slepkava.»
«Sieviete vīrieti būtībā ielaiž tikai guļamistabā. Tiklīdz abi dzimumi ir kopā, ir ne tikai laime un prieks, bet ari drausmīgs stress. To var izturēt tikai caur seksu. Ja seksa nav, sākas ārprāts.»
«Glābējsilītes ieviesa pāvests Inocents Trešais, redzēdams, ka pa upēm peld grozi ar zīdaiņiem un visur smird. Tātad māte var noslepkavot bērnu. Šodien to ieraugām tikai ekstremālos apstākļos, bet tas ir kaut kas sens un dabisks, saistīts ar izdzīvotspēju. Šīs spēja ir atkarīga no spējas izlemt un nogalināt.»
«Tas ir modernās sabiedrības liels trūkums — skatīties uz cilvēku tikai kā uz vienu indivīdu, atdalītu no savas ģimenes. Ideoloģija ir tāda, ka cilvēka dzīves kvalitāte ir augstākais un svarīgākais. Tātad, ja viņš ir nelaimīgs ģimenē vai ģimene neatbilst viņa gaidām, tad viņš var iet prom. Tas nozīmē, ka ir aiziets tālu prom no ģimenes normālas izpratnes — ka ģimene nav priekš tevis personiski, bet tu esi priekš ģimenes, respektīvi, priekš bērniem.»
«Modernajā pasaulē iespējas cilvēku ietekmēt ir ļoti mazas – varam tikai izglītot.»
«Ir uzskats, ka vīram un sievai jābūt laimīgiem, kad viņi sēž savā mājā, ēd ģimenes vakariņas un mīl viens otru. Parasti tā nenotiek. Riska faktors ir, piemēram, šāds — vīrietis paliek bez darba un sēž mājās. Tad galvenā trauma ir nevis domas par to, kur dabūt darbu, bet tas, ka viņš ir degradēts atpakaļ līdz bērna stāvoklim. Tas ir ļoti pazemojoši. Tāpēc iesaku: ja tev nav darba, tikai neguli dīvānā! Ej no rīta ārā no mājas, it kā meklētu darbu.»
«Nepieņemt bērnus kā Dieva gribu ir ļoti riskanti. Ja tev nepietiek ar savas dzimumdzīves bioloģisku regulēšanu un tev vajag ne tikai kontracepciju, bet ari abortus, tad tauta vai tavs dzimtas koks izmirst. Tā ir ne tikai ekonomikas un kultūras lieta, tā ir ari dzīvesprieka un depresijas lieta. Ģimene, kurā nav bērnu, ir depresīva.»
«Mēs neviens neesam simtprocentīgi heteroseksuāli. Heteroseksualitāte kaut kādā ziņā tiek uzturēta kulturāli. Mums nevajag domāt par homoseksualitātes likvidēšanu vai ārstēšanu. Tā ir cita sfēra, tehniska, to nevajag ideoloģizēt vai politizēt. Bet ir jāredz liberāļu armijas ideoloģiskais mērķis – graut tradicionālo ģimeni, dzimumu identitāti, tēva lomu, līdz ar to graut nāciju.»
Pilna intervija ar Viesturu Rudzīti lasāma žurnāla «Una» jaunākajā numurā.