Baltkrievu hakeris: vieglāk uzlauzt vēlēšanas nekā «eBay»

Pavlovičs ar kibernoziedzību sāka nodarboties jau pusaudža gados, un 20 gadu vecumā mēnesī jau pelnīja 100 000 ASV dolāru, zogot kredītkaršu datus. 2000. gadu sākumā viņš bija viens no vadošajiem Krievijas un Austrumeiropas kibernoziedzniekiem. Šobrīd 10 gadus cietumā pavadījušais Pavlovičs ir 33 gadus vecs, raksta Lielbritānijas medijs «The Guardian».

Apgalvojumus, ka Krievijas valdība esot apzināti uzlauzusi demokrātu partijas e-pastus, lai veicinātu Donalda Trampa uzvaru ASV prezidenta vēlēšanās, Kremlis ir noliedzis. Lai arī Pavlovičs atsakās komentēt tieši ASV vēlēšanas, viņš apgalvo, ka

piekļūt valdības organizācijām kļūst arvien vieglāk, jo ik dienas tiek izstrādātas arvien jaunas programmatūras.

Saskaņā ar viņa vārdiem, visgrūtāk esot uzlauzt komercbankas, tiešsaistes maksājumu sistēmas, datu apstrādes centrus, bankomātu tīklus un lielus komercportālus, kā, piemēram, «eBay», jo viņi var atļauties algot daudz kvalificētu drošības speciālistu.

Taču krievu hakerus tas neatturot. Pavlovičs atklāj, ka savām acīm ir redzējis, kā tiek uzlauztas iepriekšminētās sistēmas.

Pavlovičs uzskata, ka viņa iepriekšējie «cīņu biedri» ir vieni no labākajiem pasaulē: «Viņi nestrādā saskaņā ar instrukcijām vai noteikumiem – viņiem ir neparasta pieeja, un viņi strādā ļoti ātri.»

Pavlovičš arī atzīst, ka salīdzinājumā ar citiem šobrīd viņa hakošanas prasmes ir diezgan vājas, jo pēdējos savas «darbības gados» vairāk fokusējies uz citu hakeru atbalstīšanu. Viņš domā, ka varētu būt spējīgs uzlauzt vien kādu vāji aizsargātu organizāciju, kā demokrātu partija.

Kopš iznākšanas no cietuma 2015. gadā viņš esot pārtraucis visas savas kibernoziedzīgās aktivitātes, uzrakstījis savā pieredzē balstītu grāmatu «Kā nozagt miljonu» («How to Steal a Million») un sācis vairākus biznesus, to vidū ir zivju piegādes serviss un kompānija, kas tirgo ASV dolāru banknošu suvenīrus.

Augot Minskā, kibernoziedzībā viņš iesaistījās 13 gadu vecumā. Viņa ģimenei mājās bija dators, jo viņa patēvs bija biznesmenis, kurš «nodzēra visu naudu». Kredītkaršu datus viņš par 1 dolāru pirka internetā un izmantoja tos, lai iepirktos interneta veikalos. Tādā veidā viņš iegādājās datordetaļas, televizorus un citas elektroiekārtas, kas bijušajās Padomju Savienības valstīs bija retums.

Pašos pirmsākumos viņam, tāpat kā citiem krievvalodīgās telpas hakeriem, neesot licies, ka nodarbojas ar ko kriminālu. «Tā bija spēle,» atceras Pavlovičs. Gluži tāpat kā mūsdienu hakeri, arī Pavlovičs savas hakošanas prasmes uzlabojis interneta forumos.

Gandrīz visi nozagtie kredītkaršu dati piederējuši cilvēkiem ASV. Tas izslēdzis iespēju nokļūt vietējās policijas redzeslokā, kā arī noziegumam nebija upura, jo apdrošināšana sedza zaudējumus.

«Sauciet to par patriotismu, ja vēlaties. Es neatceros, kad mēs šo likumu pieņēmām, taču tas bija likums, ko visi ievēroja, – nekad nezodz no saviem cilvēkiem,» piebilst Pavlovičs.