Astoņi starptautiski skandāli, kas satricinājuši politisko vidi

Vīrs, kurš «nopircis visu Vašingtonu»

Vašingtonas lobista Džeka Abramofa plašajā politiskās korupcijas tīklā bija «noķerti» gan republikāņi, gan demokrāti. Gluži likumīgos ziedojumos iztērēti vairāki miljoni dolāru. Taču Abramofs nekautrējās dāvināt arī bezmaksas ceļojumus uz golfa kursiem Skotijā, biļetes uz sporta spēlēm.

Viņa kompānijai «SunCruz Casinos» piederēja vienpadsmit kazino kuģi, kas ļāva spēlēt neitrālos ūdeņos, ārpus ASV jurisdikcijas. 2006.gadā Abramofs atzinās amatpersonu uzpirkšanā, finanšu mahinācijās un nodokļu nemaksāšanā. Notiesāts uz pieciem gadiem un desmit mēnešiem cietumā. Par vēlēšanu kampaņas nelikumīgu finansēšanu cietumsodu nācās izciest arī Pārstāvju palātas līderim, republikānim Tomam Delejam un kongresmenim Bobam Nejam.

Bijušie Francijas prezidenti stājas tiesas priekšā par korupciju un izšķērdēšanu

Francijas eksprezidents Žaks Širaks 2011.gadā tika atzīts par vainīgu dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā, līdzekļu izšķērdēšanā. Saņēmis divu gadu nosacītu cietumsodu. Ieņemot Parīzes mēra amatu (1977-1995), Širaks par pašvaldības līdzekļiem algojis cilvēkus, kas strādāja partijas labā. Par septiņām fiktīvām darba vietām izvirzītas apsūdzības par interešu konfliktu, bet par 21 darba vietu – naudas izšķērdēšanā un uzticības ļaunprātīgā izmantošanā. Kaut pagājuši vairāk nekā divdesmit gadu, tiesa atzīta par likumīgu. Parīzes pašvaldība atsauca ierosināto civilprasību, saņemot no Širaka un viņa pārstāvētās partijas - Tautas kustības savienības - 2,2 miljonus eiro.

2014.gadā pēc aizturēšanas un 15 stundu pratināšanas apsūdzības korupcijā un varas ļaunprātīgā izmantošanā izvirzītas eksprezidentam Nikolā Sarkozī. Izrādās, 2007.gada vēlēšanu kampaņā bijuši vairāki pārkāpumi. Viņš no toreizējā Lībijas diktatora Muamara Kadafi esot saņēmis 50 miljonus eiro, kā arī ar naudu piestūķētas aploksnes no «L’Oreal» mantinieces Liliānas Betankūras. Betankūras lietā apsūdzības tika atsauktas. 2013.gadā tiesneši ieguva atļauju noklausīties telefonsarunas, taču, izrādās, Sarkozī izmantojis slepenu telefonu. Uzsākta izmeklēšana par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

Valsts noslēpumu atklāšana mīļākajai

ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes direktors, bijušais ASV spēku komandieris Irākā un Afganistānā Deivids Petreuss 2012.gadā atkāpās no amata, jo kļuva zināms par viņa romānu ar pretterorisma eksperti Polu Brodvelu. Tas atklājies, kad pēc Petreusa ģimenes draudzenes Džilas Kelijas sūdzības Federālais izmeklēšanas birojs pārbaudīja iespējamus drošības protokola pārkāpumus. Izrādās, e-pastus ar draudiem bija sūtījusi Brodvela. Petreusam piesprieda divu gadu nosacītu cietumsodu un 100 000 dolāru sodanaudu.

ASV prezidents Donalds Tramps apsvēra Petreusa virzīšanu valsts sekretāra amatam, bet aizsardzības ministrs Eštons Kārters prātoja par dienesta pakāpes atņemšanu, kas ģenerāļa pensiju varētu samazināt par simts tūkstošiem dolāru.

Plaģiātisma sērga ir plašāka, nekā varētu domāt

2011.gadā no amata atkāpās Vācijas aizsardzības ministrs Karls Teodors cu Gutenbergs, kura doktora darbā 270 no 475 lappusēm bez atsaucēm bija iekopēts citu darbu saturs. Baireitas universitāte atzina, ka tas «nav korekta zinātniskā darba rezultāts» un atņēma doktora grādu. Kristīgo demokrātu partijas (CDU) «uzlecošā zvaigzne» pameta politiku.

Pēc laika atklājās, ka arī Vācijas izglītības ministres Anetes Šavanas (CDU) doktora darbā atrodami vairāk nekā 90 plaģiātisma gadījumi. Doktora grādu zaudēja arī Eiropas Parlamenta (EP) deputāti no Brīvo demokrātu partijas (FDP) - Jorgs Hacimarkakis, kura darbā vairāk nekā puse teksta bija citu autoru darbu fragmenti, un Silvana Koha – Mērina. Viņa zaudēja EP viceprezidentes amatu, kā arī aizgāja no partijas valdes.

Arī Ungārijas prezidents Pāls Šmits 2012.gadā plaģiāta dēļ pametaamatu un atvadījās no doktora grāda. Izrādās, 180 no 215 disertācijas lapām bija fragmenti, kas ir tiešs bulgāru sporta eksperta Nikolaja Georgijeva darbu tulkojums no franču valodas.

Neskaidri tēriņi liek atkāpties vairākkārt

Pērn no amata atkāpās Zviedrijas nacionālā koordinatore Mona Salina: lai palīdzētu savam miesassargam saņemt hipotekāro aizdevumu, politiķe bija sniegusi apliecinājumu, ka viņa mēnešalga ir 120 000 kronu (13 000 eiro), lai gan tā bija 43 000 kronu (4 600 eiro).

1995.gadā Salina atkāpās no vicepremjeres amata, kad ar valdības izsniegto kredītkarti steigā lielveikalā norēķinājās par pirkumiem, tostarp šokolādi «Toblerone». Viņa arī izņēmusi skaidru naudu, lai maksātu par privātiem nolūkiem izmantotu transportu. Politikā Salina atgriezās 1998.gadā, bijusi rūpniecības un darba ministre, kā arī ekonomiskās attīstības ministre. No 2007. līdz 2011.gada - Zviedrijas sociāldemokrātu partijas līdere.

Slepenus dokumentus izmanto priekšvēlēšanu kampaņā

2003.gadā Anneli Jētēnmeki vadītā valdība noturējās vien 63 dienas. Somijas premjerministre atkāpās pēc tam, kad atklātībā nāca informācija par to, ka Jētēnmeki pieprasījusi slepenus Ārlietu ministrijas dokumentus par iepriekšējā premjera Pāvo Liponena un ASV prezidenta Džordža Buša sarunām. Informācija izmantota priekšvēlēšanu kampaņā, kuras laikā viņa apsūdzēja Liponenu par nevēlēšanos novērst Irākas karu.

Jētēnmeki noliedza, ka būtu pieprasījusi dokumentus, taču prezidentes Tarju Halonenas palīgs Marti Manninens atzina, ka izpaudis informāciju. 2004.gadā Jētēnmeki tiesāja par kūdīšanu uz likumpārkāpumu. Viņu attaisnoja, taču Manninenu atzina par vainīgu civildienesta noteikumu pārkāpšanā un piesprieda 3600 eiro naudas sodu.

Parlamentārieši uzdzīvo par nodokļu maksātāju līdzekļiem

2009.gadā teju neticams skandāls skāra Lielbritānijas parlamentu: atklātībā nonāca ziņas par deputātu tēriņiem, par kuriem pieprasītas kompensācijas no valsts budžeta. Kompensācijas ir paredzētas izdevumiem, kas saistās ar deputātu pārvietošanos starp Londonu un vēlēšanu apgabalu. Realitātē tie bija privāti tēriņi: peldbaseina apmeklējumi, tenisa kortu remonts, lauku īpašumu notekgrāvju tīrīšana, kroņlukturu uzstādīšana, palagi, frotē halāti, masāžas krēsli un jauna sadzīves elektronika. Tā, piemēram, konservatīvo deputāts sers Pīters Vigerss no valsts kases saņēmis 1600 mārciņu kompensāciju par pīlēm paredzētas saliņas izveidošanu piemājas dārza dīķī, bet leiborists Bens Čepmens pieprasījis kompensāciju 15 tūkstošus mārciņu hipotekārā kredīta procentu nomaksai.

No amata atkāpās vairākas amatpersonas un deputāti, tostarp apakšpalātas spīkers Maikls Mārtins, pret sešiem deputātiem tika izvirzītas apsūdzības par finansēšanas noteikumu pārkāpumiem, bet 27 parlamenta locekļiem nācās skaidroties ar nodokļu inspektoriem par iespējamiem nodokļu likumu pārkāpumiem.

Specdienesti uzspridzina vides aktīvistu kuģi

1985.gadā pie Jaunzēlandes krastiem tika uzspridzināts vides aktīvistu organizācijas «Greenpeace» kuģis «Rainbow warrior», kurš devās uz Moruroa, lai protestētu pret Francijas valdības iecerēto kodolieroču izmēģinājumu. Negadījumā noslīka fotogrāfs Fernando Fereira. Vēlāk atklājās, ka kuģa likvidēšana bija franču specdienestu sarīkota operācija «Satanique». To izpauda Jaunzēlandes policijas notvertie slepenie aģenti, kuriem tiesa piesprieda desmit gadus cietumsodu. Francijas valdība noliedza apvainojumus, taču vēlāk premjerminists Lorēns Fabiuss atzina specdienestu iesaisti, sakot: «Patiesība ir nežēlīga.» No amata atkāpās aizsardzības ministrs Šarls Ernī.