Kučinskis: Apšaubīt Ministru kabineta iespēju lemt par augstskolas likvidāciju ir absurdi

Ņemot vērā šodien valdības sēdē aktualizēto jautājumu no iesaistītajām pusēm, vai MK vispār var pieņemt lēmumu par Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) likvidāciju, Izglītības un zinātnes ministrijas, kā arī Valsts kanceles pārstāvjiem vairākas reizes bija nepieciešams skaidrot Augstskolu likumā atrunāto MK kompetenci reorganizēt vai likvidēt augstskolas.

Kučinskis norādīja, ka bija pārsteigts par «ļoti cienījama advokātu biroja [»Sorainen«] pieļauto Komerclikuma sajaukšanu ar Augstskolu likumu». Premjers skaidroja, ka, parādoties «Sorainen» ziņojumam, Valsts kanceleja to izanalizēja.

Valdības vadītājs piekrita, ka varbūt būtu varējis piekrist diskutēt par filiālēm, lai studenti justos droši, taču viņš uzsvēra, ka no Latvijas Universitātes (LU) saņemts apliecinājums par RPIVA filiāļu saglabāšanu.

«Bet tas, ka tika apšaubīta MK iespēja pieņemt šādus lēmumus, bija mazliet absurdi. Par juridisko pusi man šaubu īsti nav. Ministrija šādu lēmumu pieņēmusi, diskusijas ir bijušas, cik vien iespējams tika papildināti rīkojuma un protokollēmuma punkti. Lēmums bija jāpieņem - process nevar iet līdz bezgalībai,» teica premjerministrs.

Kučinskis atzina, ka jebkura reforma izsauc pretargumentus. «Vienmēr ir jautājums - vai ir īstais laiks? Varbūt vajadzētu atlikt un vēl izanalizēt? Tā ir vienmēr. Galvenais nozarē ir pamatot procesu. Mēs strādājam kvalitātes palielināšanai,» norādīja Kučinskis.

Arī izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (V) pauda, ka beidzot noslēdzies neskaidrību periods RPIVA personālam un studējošiem.

Savukārt LU rektors Indriķis Muižnieks aicinājis akadēmijas personālu un studentus 30.martā tikties, lai saņemtu pirmo informāciju par turpmāko studiju procesa norisi.

Šadurskis atzina, ka līdz šim lielā mērā neskaidrību dēļ bija paralizēts studiju process, taču tagad, pieņemot lēmumu, varēs atsākt normālu darba ritmu. «Mūžīga diskusija nav reforma,» pauda ministrs.

Kā ziņots, RPIVA likvidācijas procesā izgaismojušās nepilnības pastāvošajā normatīvajā regulējumā. Augstskolu likums nosaka, ka lēmumu par valsts augstskolas un valsts koledžas reorganizāciju vai likvidāciju pieņem Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra vai attiecīgās nozares ministra ierosinājuma.

Šadurskis uzsvēra, ka debatēs par RPIVA likvidāciju tiek apšaubīta Ministru kabineta kompetence reorganizēt vai likvidēt augstskolu. «Vai tādēļ Augstskolu likums ir tukšs un svītrojams?» jautāja ministrs.

Viņš skaidroja, ka augstskola vai tās filiāle sāk darbu no tās reģistrācijas augstskolu reģistrā, bet pēc tam sākas pārējie procesi - licencēšana, akreditācijas utt. «Ja atzīstam [Augstskolu likuma] 11.panta 2.daļu par rīcībnespējīgu, tad sanāk, ka augstskolu nekad nav iespējams likvidēt, ja pašas augstskolas Satversmes sapulce to tā nav lēmusi. Jāsaprot, ka augstskola nepastāv savās interesēs, bet gan sabiedrības,» uzsvēra Šadurskis.

Valsts kancelejas pārstāve klātesošajiem skaidroja, ka normu novecošana nevar kalpot par iemeslu, lai noraidītu MK tiesības reorganizēt vai likvidēt augstskolu.

Rektoru padomes priekšsēdētājs Arvīds Barševskis atzina, ka diskusijās parādījusies virkne momentu, kas norāda, ka tuvākajā laikā būtu jāķeras pie Augstskolu likuma precizēšanas.

Kā ziņots, Ministru kabinets šodien pieņēma lēmumu ar oktobri likvidēt RPIVA, to pievienojot LU.