«airBaltic» peļņa pērn sarukusi vairākas reizes - līdz 1,2 miljoniem eiro

Viņš skaidroja, ka peļņas sarukums saistīts ar investīcijām uzņēmuma biznesa plāna «Horizon 2021» ieviešanā un flotes atjaunošanā. Tāpat aviokompānijas 2015.gada lielā peļņa bija saistīta ar izlīgumu starp lidostu «Rīga» un «airBaltic» gadiem ilgušajā strīdā par konkurences tiesību pārkāpumiem.

Savukārt lidsabiedrības apgrozījums pērn bija 286 miljoni eiro, kas ir aptuveni par 1% vairāk nekā 2015.gadā. Transfēra pasažieri pērn veidoja 44% no aviokompānijas apkalpotā pasažieru skaita, kamēr 56% pasažieru apkalpoti tiešajos lidojumos. Šādu proporciju plānots saglabāt arī turpmākajos gados.

Tāpat Gauss pastāstīja, ka «airBaltic» pērn piedāvāja vidēji zemākās biļešu cenas pēdējo piecu gadu laikā. Lidsabiedrība paredz, ka šogad apkalpoto pasažieru skaits varētu pieaugt par vairāk nekā 10%.

Viņš arī atgādināja, ka aviokompānija šogad paziņojuši par reisa atklāšanu uz Liepāju, kas izraisīju plašu rezonansi sabiedrībā. Gausa ieskatā Liepāja ir interesants galamērķis, nākamgad aviokompānija varētu sniegt izvērtējumu par iespēto tajā.

«airBaltic» arī raugās uz jauniem maršrutiem, un interese piesaistīt aviokompāniju ir arī no dažādām reģionālajām lidostām Skandināvijā, taču, kamēr nav lēmuma par konkrēta reisa atklāšanu, iespējamo galamērķu vārdi atklāti netiks.

Komentējot potenciālo aviokompānijas pastarpināto īpašnieku maiņu, lidsabiedrības akcionāram «Aircraft Leasing 1» nonākot Dānijas uzņēmēja Larsa Tūsena īpašumā, Gauss norādīja, ka darījums vēl nav noslēdzies, taču tam nebūs ietekmes uz «airBaltic» darbību.

Vienlaikus viņš norādīja, ka tāpat atbilstoši plānam turpinās stratēģiskā investora piesaiste aviokompānijai un, iespējams, šogad varētu būt kādi jaunumi.

Jau ziņots, ka «airBaltic» pērn pārvadāja 2 891 365 pasažierus, kas ir par 10% vairāk nekā 2015.gadā. Lidsabiedrība veica 43 872 lidojumus, kas ir par 2% vairāk nekā iepriekšējā gadā, savukārt vietu piepildījuma rādītājs, kas izsaka pasažieru skaita attiecību pret pieejamo sēdvietu skaitu, 2016.gadā bija 74% jeb par trim procentpunktiem lielāks nekā gadu iepriekš.

Aviokompānijas peļņa 2015.gadā bija 19,5 miljoni eiro.

Pērn maijā tika pabeigta «airBaltic» pamatkapitāla palielināšana, tam sasniedzot 256,473 miljonus eiro. Pēc pamatkapitāla palielināšanas Latvijas valstij pieder 80,05% «airBaltic» akciju, bet investoram «Aircraft Leasing 1», kura valdes priekšsēdētājs ir privātais ieguldītājs Ralfs Dīters Montāgs-Girmess, pieder aptuveni 20% akciju. «Aircraft Leasing 1» pieder Īrijā reģistrētajai kompānijai «IALH Limited».

Atbilstoši Latvijas valdības un Montāga-Girmesa parakstītajam līgumam viņš pērn marta beigās «airBaltic» ieguldīja apmēram 52 miljonus eiro, savukārt valsts investēja 80 miljonus eiro, «airBaltic» kapitalizējot Valsts kases aizdevumu.

Šomēnes kļuva zināms, ka «Aircraft Leasing 1» piederošās «airBaltic» kapitāldaļas varētu iegūt Dānijas uzņēmējs Tūsens. Darījums vēl nav noslēdzies, taču Latvijas valdība devusi tam atļauju. Tūsens vada un viņam pieder daļas Dānijas aviokompānijā «Jet Time», kas pēdējā laikā piedzīvojusi grūtības, taču situācija uzlabojas.

Publiski pieejamā informācija liecina, ka Tūsens patlaban darbojas vairāku uzņēmumu valdēs, piemēram, «Basisbank», «RoBAT», «Nørrebro Bryghus», «Dutch Leisure Group». Viņa karjera bijusi saistīta arī ar «FTI Group», «Airtours», «Scandinavian Airlines»' (SAS) un «Privatbanken» (patlaban «Nordea»).