Rīgā sabrūk privātmāja, pāršķeļoties uz pusēm

Māja ar uzšķērstu vēderu

Krūzes iela atrodas klusā, zaļā privātmāju rajonā starp Āgenskalnu un lielveikalu «Spice». Izskatās gandrīz kā lauku pilsētiņā, jo apkaimē nav ne veikalu, ne sabiedriskā transporta. Pārsteidz augstie, slēgtie žogi ar norādi «Nikns suns». Tā vien liekas, ka Krūzes ielas iedzīvotāji pret ārpasauli bruņojušies gadiem. Lai gan diena ir burvīga, nevienu gājēju nesastopam.

«No žurkas Kornēlijas dzimtas,» par sabrukušās mājas iemītniekiem saka kaimiņiene Ludmila, atnākusi līdz pastkastītei pēc avīzēm. «Vakar no rīta vēl stāvēja, bet vakarā jau bija sabrukusi. Tā ir Blessu māja, celta 19.gadsimta beigās.» Nelielā divstāvu māja pāršķēlusies uz pusēm kā arbūzs, satrunējuša koka gabali un stikla lauskas izšķīdušas apkārtnē, kas apjozta ar brīdinošo lenti. Tikai tagad, kad māja ir kā uzšķērsta, redzams cik bresmīgā stāvoklī bijušas koka konstrukcijas. Ielūkojamies mirušajā mājā, dažus brīžus pirms nojaukšanas. Nekādas arhitektoniskas vērtības mājai nav – tikai cilvēciska. No ārpuses redzams, ka telpas dziļumā nesatricināmi stāv pamatīgs koka skapis ar rotājumiem.

Pie griestiem šūpojas padomju laiku lustra. Pirms dažiem mēnešiem te vēl dzīvojuši divi cilvēki – radinieki.

Tuvojoties ēkai, pārņem šoks. Dzirdamas tekoša ūdens skaņas. No ārpuses redzams, ka telpā, kas kādreiz bijusi virtuve, visur salikti spaiņi un bļodas, kurās pil ūdens. Telpu dizains saglabājies nemainīgs kopš 20.gs. 80. gadiem, kad liecināja par zināmu labklājību. Brūnie griesti ir ieliekušies, toties tapetes ar glancētu spīdumu rakstā. No ārpuses redzamā neklātā gulta izskatās tā it kā kāds tajā tikko būtu gulējis. Uz krēsla stāv pret gultu pavērsts sildītājs, ūdens krūze un pelnu trauks ar izsmēķiem. Caur logu redzams gāzes balons, izdaiļots ar sarkanu rakstainu drānu, blakus pusizēstas burciņas un panna – jāpiezīmē, jauna. Sieviete, kura reiz pirkusi aizkarus un galdautus, mīlējusi ziedus un kārtību. Par to liecina arī greznais cukurtrauks un pītie trauciņi. Šķiet, ka mājas iemītnieki, turējušies līdz pēdējam, neparko negribējuši pamest māju avārijas stāvoklī.

Āgenskalna gluhomaņ

Zīmīgi, ka māja sabruka nepilnus trīs mēnešus pēc tam, kad nomira viens no mājas iemītniekiem, nepilnus 60 gadu vecais Arnis, atklāj kaimiņiene. «Viņš dzīvoja viens, bija šķīries, sieva no viņa aizgāja, kad bērni vēl bija mazi, jo viņš dzēra un kāvās,» stāsta Ludmila. Viņa Krūzes ielai ir piederīga jau 20 gadus. Kad nomirusi vecākā dzimtas sieva, saukta par Kukažiņu, ar māju sākušās nedienas, stāsta kaimiņiene. Pirmā stāva iemītnieks, 48 gadus vecais Didzis, esot pārcēlies uz istabiņu tepat netālu. «Bērni te pēdējos 20 gadus nav dzimuši. Arnis bija Didža onkulis – abi mīlēja pie glāzītes pielikties. Didzis teica: «Man te nekas nepieder, nekustināšu ne pirkstu.» Arnim reiba galva, tāpēc viņš nekāpa lāpīt jumtu.» Ludmila saka, ka lietus caur papes jumtu mājā tecējis gadus desmit.

«Lai glābtu māju, Didzis, pirmajā stāvā uz grīdas nolika vannu. No viņa dzīvokļa jau pirms pieciem gadiem varēja redzēt debesis. Naktī varēja skaitīt zvaigznes!»

Ludmila nepiekrīt, ka te ir ainaviska vide un kluss, ekskluzīvs rajons. «Ko, ko? Gluhomaņ, te ir,» viņa iesaucas. «Depresīvs rajons, jo rūpniecisks – laku, krāsu rūpnīca te bija. Veikalu nav! Līdz Āgenskalnam vai «Spicei» divi kilometri kājām jāiet, autobusa pietura Ormaņu ielā.»

Visi taisās prom no šejienes – viena kaimiņiene uz Spāniju aizbrauca, otra kundze viena palikusi - vīrs un suns nomira.

Publiski pieejama informācija, ka zeme Krūzes ielā 17 3 717 m² platībā tiek pārdota. Teritorijas īpašnieks Bless sola saskaņot dokumentus un ēku nojaukt – lai nebojā skatu. Uzsākt nojaukšanu nekavējoties nevar, jo grausta tuvumā, zemē atrodas komunikāciju kabelis. Bless stāsta, ka ēku pirkuši viņa vecvecāki, pēc atgriešanās no Pirmā pasaules kara bēgļu gaitām.