Izsludināti «nacionālās drošības komercsabiedrību» grozījumi

Grozījumi izsludināti Nacionālās drošības likumā un Komerclikumā. Abi likumi stāsies spēkā 29.martā.

Saeima minētos grozījumus likos pieņēma 23.martā.

Izmaiņas attiecas uz atsevišķiem lieliem elektronisko sakaru uzņēmumiem, konkrētiem nacionālajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kā arī atsevišķiem gāzes, elektroenerģijas un siltumenerģijas jomas uzņēmumiem.

Likumi bija jāmaina, lai nodrošinātu valstij svarīgu komercsabiedrību darbības nepārtrauktību un lai pārmaiņas šādos uzņēmumos neapdraudētu valsts pārvaldību un drošību, teikts likumprojekta anotācijā.

Ministru kabineta (MK) atļauja būs nepieciešama, pirms persona vai vairākas personas, kas rīkojas saskaņoti, iegūs būtisku līdzdalību vai izšķirošu ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā vai kļūs par šādas komercsabiedrības biedru, vai arī iegūs ietekmi Latvijā reģistrētā kapitālsabiedrībā, kura ir nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības biedrs.

Valdībai būs jānosaka pienākumi nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām un jālemj par atļaujas izsniegšanu, piemēram, attiecībā uz būtiskas līdzdalības, izšķirošās ietekmes iegūšanu, uzņēmumu pāreju vai patiesā labuma guvēju maiņu, kā arī personālsabiedrībām par jauna biedra iestāšanos. Noteikti arī izņēmumi, kad valdības atļauja nebūs nepieciešama, piemēram, ja daļas vai akcijas iegūst pats uzņēmums vai tās pāriet publiskai personai.

Lai novērstu nacionālo drošību apdraudošu vai potenciāli apdraudošu ietekmi nacionālajai drošībai nozīmīgā komercsabiedrībā, MK varēs attiecībā uz kapitālsabiedrībām lemt par atļauju būtiskas līdzdalības iegūšanai, izšķirošās ietekmes iegūšanai, uzņēmuma pārejai, akcionāra vai dalībnieka statusa saglabāšanai vai tiesību izmantot netiešo līdzdalību (balsstiesības) saglabāšanu, ja mainīsies patiesā labuma guvējs. Attiecībā uz personālsabiedrībām Ministru kabinets varēs lemt par atļauju, lai tajā iestātos jauns vai biedra saglabātu statusu, ja mainīsies patiesā labuma guvējs.

Izmaiņas attieksies arī uz komercsabiedrību, kas Latvijā saņēmusi licenci dabasgāzes pārvadei, uzglabāšanai, sadalei, vai tam piederēs sašķidrinātās dabasgāzes iekārta, kas savienota ar pārvades sistēmu. Jaunais regulējums varētu attiekties arī, piemēram, uz dabasgāzes uzglabāšanas un pārvades sistēmas operatoru «Conexus Baltic Grid».

Savukārt dabasgāzes sadalei Latvijā licenci saņēmusi AS «Latvijas gāze». Atbilstoši Enerģētikas likuma prasībām līdz gada beigām «Latvijas gāzei» juridiski jānodala sadales sistēmas operators. Prasību izpildīšanai energokompānijas akcionāri 31.martā lems par atbalstu sadales sistēmas operatora kā jaunveidojamās «Latvijas gāzes» meitassabiedrības izveidei reorganizācijas ceļā.

Par nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām-televīzijām tiks atzītas arī TV3, LNT, PBK, LTV1, LTV7, «Re:TV», «Sportacentrs.com TV» un «Rīga TV24», iepriekš Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē skaidroja Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas pārstāve Aiga Grišāne. Deputāts Kārlis Seržants (ZZS) komisijas sēdē norādīja, ka likuma normas lasāmas kontekstā ar mediju koncerna «Modern Times Group» (MTG) īpašniekiem.

Likumā tas formulēts, nosakot, ka par nacionālai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību ir atzīstams arī audiāls elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kura programmas aptveršanas zona, izmantojot zemes apraides tehniskos līdzekļus, atbilstoši Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) izsniegtajai apraides atļaujai ir Latvija vai vismaz 60% no tās teritorijas, vai ir audiovizuāls elektroniskais plašsaziņas līdzeklis, kura programmas aptveršanas zona, izmantojot zemes apraides tehniskos līdzekļus, atbilstoši NEPLP izsniegtajai apraides atļaujai ir Latvija vai vismaz 95% no tās teritorijas.

Elektronisko sakaru jomā pieņemtie «nacionālās drošības komercsabiedrību» grozījumi attieksies uz SIA «Lattelecom» un trīs lielākajiem mobilo sakaru operatoriem. Pašlaik lielākie mobilo sakaru operatori Latvijā ir «Latvijas Mobilais telefons», «Tele2» un «Bite Latvija».

Normatīvajā aktā tas ir izteikts, nosakot, ka par nacionālai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību ir atzīstams arī elektronisko sakaru komersants ar būtisku ietekmi tirgū, kuram noteiktas tarifu regulēšanas un izmaksu aprēķināšanas saistības Elektronisko sakaru likumā paredzētajā kārtībā.

Tāpat likumā noteikts, ka par nacionālajai drošībai nozīmīgām komercsabiedrībām tiks atzīts arī elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražotājs, kura uzstādītā faktiskā jauda pārsniegs 50 megavatus. Noteikts, ka likums attieksies arī uz siltumenerģijas pārvades un sadales operatoriem, kuriem piederēs siltumtīkli vismaz 100 kilometru garumā. Par nacionālai drošībai nozīmīgu komercsabiedrību noteiks tādu uzņēmumu, kas ir saņēmis licenci elektroenerģijas pārvadei.

Likumu izmaiņas nosaka uzņēmumam, kas iegūst nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības statusu, sniegt noteikta veida informāciju valdībai, uzņēmuma akcionāriem vai dalībniekiem, kā arī valsts iestādēm. Komercsabiedrībām šī informācija būs jāsniedz līdz 1.jūnijam.

Tāpat noteikts, ka Uzņēmumu reģistram savā mājaslapā būs jāpublicē informācija par uzņēmuma atbilstību nacionālajai drošībai nozīmīgas komercsabiedrības nosacījumiem. Šāda informācija būs pieejama no 15.jūnija.

Patlaban normatīvie akti neparedz valsts rīcību gadījumos, ja nacionālajai drošībai nozīmīgās komercsabiedrībās ietekmi iegūst persona, kuras darbība varētu būt vērsta pret Latviju, kā arī Eiropas Savienības vai NATO interesēm. Pašlaik tikai atsevišķos regulējumos ir paredzēti ierobežojumi, bet tie ir fragmentāri, nevis sistēmiski un detalizēti, teikts likuma izmaiņu anotācijā. Pieņemtie likumi radīs priekšnoteikumus, lai sabiedrība un tautsaimniecība tiktu pasargāta no personām, kuru darbība varētu būt vērsta pret Latviju un tās nacionālajām interesēm, skaidro normatīvo aktu izmaiņu autori.

Noteikts, ka Ministru kabineta lēmumu saistībā ar atļaujas izsniegšanu varēs pārsūdzēt tiesā. Normatīvajā aktā konkrētu uzņēmumu nosaukumi nav minēti.

Likumā ierakstītas arī pieņemto ierobežojumu neievērošanas tiesiskās sekas.