Īpašuma departaments ir gatavs pēc nedēļas pārņemt Lielo kapu apsaimniekošanu

«Ja valdība rītdien pieņem lēmumu neatpirkt Lielos kapus, tas nozīmē ,ka mēs gatavojam visus dokumentus, lai 3.aprīlī parakstītu pieņemšanas nodošanas aktu ar baznīcu,» pauda Burovs.

Viņš norādīja, ka tādā gadījumā Rīgas domes Īpašuma departaments sadarbībā ar pašvaldības SIA «Rīgas meži» un pašvaldības aģentūru «Rīgas pieminekļu aģentūra» no 3.aprīļa vai 4.aprīļa sāks kopt visu Lielo kapu teritoriju.

Burovs uzsvēra, ka pēc MK lēmuma pašvaldībai jāsagaida oficiālie dokumenti no Kultūras ministrijas (KM), Valsts Kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) par to, ka valsts nekustamo īpašumu neatpirks, lai ir juridiskais pamats teritoriju atpirkt Rīgas pilsētas pašvaldībai.

Pēc koalīcijas paziņojuma vairāki sociālo tīklu lietotāji pauda šaubas par Rīgas domes spējām pienācīgi parūpēties par Lielajiem kapiem. Uz to Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (S) atbildēja, aicinot aizbraukt ekskursijā uz Brāļu kapiem. «Tos, kas kliedz par Rīgas domi un Lielajiem kapiem, iesaku kādreiz aizbraukt ekskursijā uz Brāļu kapiem, kas pēdējo astoņu gadu laikā ir savesti kārtībā pateicoties - tai skaitā - Rīgas domes finansējumam un Rīgas domes Pieminekļu aģentūras čaklam darbam,» sociālajā tīklā «Twitter» raksta Rīgas mērs.

Jau ziņots, ka šodien no Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS) sacītā pēc koalīcijas padomes sēdes izrietēja, ka valdība rīt neatbalstīs priekšlikumu par Lielo kapu atpirkšanu, valstij izmantojot pirmpirkuma tiesības.

Kučinskis pēc koalīcijas padomes sēdes norādīja, ka Lielo kapu aizsardzība tiks veikta citādāk, nostiprinot to likumā. Pašlaik attiecīgie grozījumi tiek skatīti Saeimā.

Kā ziņots, iepriekš bija paredzēts, ka valdība 28.martā lems par pirmpirkuma tiesību izmantošanu, par 372 443 eiro atpērkot Lielos kapus.

KM skaidroja, ka VKPAI 17.februārī saņēma Rīgas domes Īpašuma departamenta iesniegumu ar lūgumu izskatīt pirmpirkuma tiesību izmantošanu attiecībā uz Lielajiem kapiem.

Nekustamais īpašums ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis «Dārzu un parku arhitektūras ansamblis «Lielie kapi» ar memoriālajām celtnēm». Ņemot vērā valsts nozīmes kultūras pieminekļa kultūrvēsturisko vērtību, atrašanās vietu, izmantošanas veidu, nepieciešamību nodrošināt pieminekļa publisko pieejamību, kā arī sabiedrības intereses unlietderības apsvērumus kultūras mantojuma aizsardzības jomā VKPAI uzskata, ka ir nepieciešams izmantot valsts pirmpirkuma tiesības uz nekustamo īpašumu par kopējo pirkuma līgumā noteikto maksu 372 443 eiro ieskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN).

KM norāda, ka Lielajiem kapiem ir liela kultūrvēsturiskā vērtība Rīgas un Latvijas vēsturē. Tie ietilpst arī valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa «Rīgas pilsētas vēsturiskais centrs» teritorijā un UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojuma vietas «Rīgas vēsturiskais centrs» aizsardzības zonā. KM uzsver, ka Lielie kapi ir koncentrēts un daudzveidīgs memoriālās kultūras objektu krājums, kurā pārstāvēti visi tam laikmetam atbilstošie stili no baroka līdz jūgendstilam.

Turklāt pēdējā laikā par Lielajiem kapiem ir izvērtušās aktīvas diskusijas, kas saistītas ar ieceri pilsētā izbūvēt jaunu tramvaja līniju. Par aktīvu sabiedrisko līdzdalību un iniciatīvu Lielo kapu saglabāšanā un aizsardzībā ir iestājusies sabiedriskā organizācija «Lielo kapu draugi», kas kategoriski iebilst pret jebkādu Lielo kapu teritorijas pārveidošanu, kas ir pretrunā ar valsts nozīmes arhitektūras pieminekļa saglabāšanas interesēm.

Ņemot vērā VKPAI konstatēto, ka nepieciešams izmantot valsts pirmpirkuma tiesības uz Lielajiem kapiem, bet tās budžetā nav nepieciešamo finanšu līdzekļu, KM uzskata, ka nekustamo īpašumu pirkšanu nepieciešams finansēt no valsts budžeta līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Kā vēstīts, FM secinājusi, ka šo nekustamo īpašumu nodošana FM valdījumā un VAS «Valsts nekustamie īpašumi» pārvaldīšanā uzskatāma par tai neraksturīgu funkciju.

Ievērojot to, ka rīkojuma projektā iekļauto nekustamo īpašumu sastāvā esošo zemes vienību lietošanas mērķis ir kapsētu teritorijas un ar tām saistīto ceremoniālo ēku un krematoriju apbūve un pārējo sabiedrisko nozīmes objektu apbūve, kā arī saskaņā ar Rīgas teritorijas plānojuma 2006.-2018.gadam nekustamie īpašumi atrodas Apstādījumu teritorijā, minēto nekustamo īpašumu pārvaldīšana un apsaimniekošana ir pašvaldības autonomā funkcija. Tas atbilst likumā «Par pašvaldībām» noteiktajam, aģentūru LETA informēja FM Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.

FM pārstāvis arī norādīja, ka saskaņā ar VNĪ darbības stratēģijā 2014.-2018.gadam noteikto VNĪ nekustamā īpašuma portfelī saglabājami un attīstāmi tikai tie īpašumi, kas ir nepieciešami valsts funkciju realizācijai, kā arī biroja telpas ar augstu komercpotenciālu. Pārējie īpašumi ir ilgtermiņā atsavināmi valstij visizdevīgākajā veidā. Tādējādi «Lielo kapu» apsaimniekošana nav VNĪ funkcija un uzdevums.

FM arī atzīmē, ka ar arhitektūras ansambli «Lielie kapi» saistīto nekustamo īpašumu sakārtošanai un pārvaldīšanai ir nepieciešami ievērojami līdzekļi.