Pieci stilīgi oldtaimeri, kas tika piecelti no «mirušajiem»

Fiat Dino (1966 - 1973)

Dino bija Enzo Ferrari dēla Alfrēda mīļvārdiņš. Dino, kurš kopā ar tēvu strādāja pie mašīnu inženiertehniskajiem risinājumiem, mira 1956.gadā. Pēc tam viņa vārdā tika nosaukts īpatnējs «Ferrari» V6 sacīkšu dzinējs ar savdabīgu 65 grādu leņķi starp cilindriem.

Ar šo motoru aprīkoja arī ielas mašīnas, lai ražotājs varētu izpildīt nosacījumus, kas tam ļautu piedalīties «Formula 2» sacensībās. 1967.gadā pieņemtie noteikumi paredzēja, ka «Formula 2» sacīkšu auto motoriem nedrīkst būt vairāk par sešiem cilindriem, tiem ir jābūt atvasinātiem no ražošanā esošiem dzinējiem, kas pēdējo mēnešu laikā saražoti vismaz 500 eksemplāros. «Ferrari» bija pārāk mazs ražotājs, lai to izpildītu, tādēļ noslēdza sadarbības līgumu ar «Fiat». Ar laiku «Fiat Dino» divu litru motors tika nomainīts ar jaudīgāku – 2,4 litru motoru ar elektronisko aizdedzi. Pavisam tika saražoti 7061 «Fiat Dino».

Renault GT5 Turbo (1985 - 1991)

Viens no spilgtākajiem 80.gadu «hot hatch» tendences paraugiem. Terminu «hot hatch» izgudroja britu auto prese, ar to apzīmējot hečbekus, kuri ir aprīkoti ar spēcīgu motoru, cietu piekari, platām riepām un citiem aerodinamiku uzlabojošiem elementiem. Šādas mašīnas ir, piemēram, «Peugeot 205 GTI», «VW Golf GTI», «Ford Focus ST/RS», «Honda Civic Type R», arī «Renault 5 Alpine/Gordini». «GT5 Turbo» priekšteci «Alpine/Gordini» «Renault» sāka ražot jau 1976.gadā.

«GT5 Turbo» bija nepieklājīgi ātra mašīna, daļēji tāpēc, ka tā bija ļoti viegla – vien 830 kg. 1,4 litru motora jauda sasniedza 115 ZS. Eksperti uzsver, ka par ātru to var uzskatīt pat pēc šodienas kritērijiem, ja vien izdodas atrast pieklājīgi saglabājušos eksemplāru.

Aston Martin DB6 (1965 - 1970)

Ātrs, jaudīgs un komfortabls luksusklases auto. 60.gados uz Lielbritānijas ceļiem nebija ātruma ierobežojumu, tādēļ doma par traukšanos pa šosejām ar ātrumu 160 km/h no Londonas uz laukiem pircējiem šķita ļoti iedvesmojoša.

«Aston Martin» formas – vieglu alumīnija virsbūvi, tērauda konstrukcijas – modelim «DB4» 1958.gadā izveidoja itāļu dizaina nams «Touring». Vēl jaudīgāks bija «DB5», zināms arī kā «Bonda auto». Savukārt četrvietīgais «Aston Martin DB6» uz konkurentu fona jau šķita konservatīvs, pat mazliet vecmodīgs auto. Tiesa, tas bija plašāks - sēdēšana aizmugurē bija daudz ērtāka; aprīkots ar stūres pastiprinātāju; vajadzības gadījumā – ar gaisa kondicionieri un automātisko pārnesumkārbu.

«Aston Martin DB6» bija iecienījis ne viens vien sabiedrībā populārs cilvēks, piemēram, Lielbritānijas karaļnama pārstāvis princis Čārlzs, mūziķi Pols Makartnijs un Miks Džegers, supermodele Tvigija. Pavisam pārdoti 1967 «Aston Martin DB6» eksemplāri.

Sunbeam Alpine (1959 - 1968)

Mašīna parādījās laikā, kad britu publika bija izsalkusi pēc sporta auto par pieņemamām cenām. Divvietīgais «Sunbeam Alpine» bija britu autoražotāju «Rootes group» pirmais sporta modelis pēc tam, kad bija nopirkti «Clément-Talbot» un finanšu grūtībās nonākušais «Sunbeam».

Auto bija pārsteidzoši praktisks, ar labu izskatu, ērts braukšanai. Jumtu bija salīdzinoši viegli nolaist, un tas labi aizsargāja pret sliktiem laika apstākļiem. Sākumā «Sunbeam Alpine» bija aprīkota ar 78 ZS lielu 1,5 litru motoru, taču vēlāk motora tilpums un jauda tika palielināta līdz 1,7 litriem un 93 ZS.

Sportiskais izskats un naskā gaita padara «Sunbeam Alpine» par ļoti noderīgu klasisko auto. Starp citu, safīrzils «Sunbeam Alpine» ir redzams arī Alfrēda Hičkoka 1955.gada filmā «Noķert zagli», kur galvenās lomas atveidoja Kerijs Grānts un Greisa Kellija.

Mercedes – Benz 230SL (1963 - 1965)

Garš, zems, ar taisnām virsmām, asām šķautnēm un milzīgu «Mercedes» emblēmu priekšpusē: Pola Braka dizains radīja sajūsmu 1963.gadā un turpina fascinēt auto mīļus arī šodien. Cietā, viegli ieliektā noņemamā jumta dēļ «230 SL» dēvē arī par «Pagoda».

«Mercedes – Benz 230 SL» bija pirmais auto, ko projektēja pēc inženiera Bela Bareni izstrādātajām pasīvās drošības prasībām. Mašīnai bija izturīgs, nedeformējams salons, kā arī īpašas deformācijas zonas priekšpusē un aizmugurē. Salonā nebija asu stūru, panelis bija tapsēts ar mīkstu materiālu, bet stūre trieciena brīdī spēja salocīties. Pasīvai drošībai atbilda arī noņemamais «Pagoda» jumts.

Interesanti, ka eleganto un komfortablo mašīnu ar automātisko pārnesumkārbu vairāk bija iecienījušas sievietes nekā vīrieši. Pēc dažiem gadiem modeli «230 SL» nomainīja «250 SL» un «280 SL». Vienīgā atšķirība - dzinēja tilpums, no 2,3 litriem palielinoties līdz attiecīgi 2,5 litriem un 2,8 litriem. «Mercedes – Benz 280 SL» beidza ražot 1971.gadā.

^{Šova «Auto S.O.S.» 5.sezonas sērijas kanālā «National Geographic» būs skatāmas no 23.marta ceturtdienās plkst. 21:00.}