Industriālās ēkas visā pasaulē tiek pārveidotas par ekskluzīviem birojiem, dzīvokļiem vai modernās mākslas telpām.
«Ir jāizpēta, kādas ir iespējas ēku revitalizēt. Es ticu, ka ēku var pārkvalificēt biroju vajadzībām. Pasaulē šādas ēkas novērtē. Tā ir labi izgaismota, ar plašām telpām, lieliem logiem.» Pēc viņa domām, vēlme nojaukt ēku radusies ignorances un nezināšanas dēļ. Čiekurkalna biedrība vēlas, lai ēkai tiktu rasts alternatīvs lietojums. «Piemēram, pasaulslavenais Teita modernās mākslas muzejs un ekskluzīvais Batersijas biroju komplekss abi ir izveidoti bijušo Londonas elektrostaciju ēkās! Ja tiktu izsludināts publisks iniciatīvu konkurss, tad atklātos, cik daudz interesantu un atraktīvu izmantošanas veidu ir arī Rīgas TEC-1 vecajai ēkai,» uzskata biedrības pārstāvji.
Īpašnieki liek kāju priekšā
Tikmēr Zilgalvis norāda, ka pēdējo gadu centieni iekļaut valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā padomju laika vēstures liecības saskārušies ar īpašnieku pretenzijām, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas lēmumus apstrīdot arī tiesā. Viena no skandalozākajām lietām saistīta ar grūstošo kādreiz slavenā restorāna «Sēnīte» ēku. Inspekcija uzskata, ka šī 60. gados celtā ēka ir nozīmīga kultūrvēsturiska vērtība, bet īpašnieks šai idejai pretojas.
Tikmēr Vidzemes šosejas malā esošās savdabīgās būves ar apaļajiem jumtiem, kurās reiz «dzīvi svinēja» slavenības, pārvēršas piecūkotos graustos, kuriem pretīgi iet garām.
«Ēku liktenis atkarīgs no īpašnieka, attiecīgās industrijas nozares un vietējās pašvaldības izpratnes un ieinteresētības. Pašvaldībām ar saistošajiem noteikumiem ir iespējams saglabāt vērtības, kas raksturīgas konkrētajai vietai, bet neatbilst nacionālu vērtību statusam. Gandrīz vienmēr industriālā rakstura objektus iespējams saglabāt, tos piemērojot jaunai funkcijai,» skaidro Zilgalvis. VEF kultūras pils, Zinātņu akadēmija, viņš nosauc nozīmīgākos padomju laiku kultūras mantojuma objektus.