Anestēzijas vietā hipnoze

Hipnoze - alternatīva sedatīviem un atsāpinošajiem medikamentiem

Pēc veiksmīgi veiktas vēnu lāzeroperācijas asinsvadu ķirurgs Žoržs Žabūrs ir gandarīts un atzīst, ka mūsdienīgās vēnu operācijas ir mazinvazīvas un to laikā nav nepieciešams pielietot vispārējo anestēziju. Taču ir pacienti, kuri baidās no operācijām un tāpēc arī nevēlas būt pie samaņas to laikā. Šādiem pacientiem parasti ķirurgs piedāvā vai nu sedatīvus (nomierinošus līdzekļus) vai arī operāciju vispārējā narkozē. «Protams, mums ir labas un drošas zāles, tomēr daudzos gadījumos pilnā anestēzija ir kontrindicēta un nopietns pārbaudījums ķermenim. Tāpēc hipnoze, ko daudzās Eiropas valstīs gadiem ilgi sekmīgi izmanto, ir alternatīva sedatīviem un atsāpinošajiem medikamentiem tradicionālajā medicīnā, lai samazinātu pirmsoperācijas bailes un atmiņas par operāciju,» atzīst dr. Žoržs Žabūrs.

Hipnoze un hipnoterapeitiskā atsāpināšana ir saudzējoša cilvēka organismam un tai nav traucējošu blakusparādību, atgūšanās pēc operatīvas iejaukšanās pacientiem ir vieglāka, ātrāka un bez sliktas dūšas, vemšanas un reiboņiem. Operācijas laikā (hipnozē) pacients ir mierīgs, elpo vienmērīgi un ritmiski, līdz ar to ārstam tas ievērojami atvieglo darbu. Kā uzsver dr. Žoržs Žabūrs bieži vien pacients ir satraukts un tad vēna spazmējas (saraujas), kas var apgrūtināt katetra ievadīšanu vēnā un operācijas gaitu.

Protams, ne visiem pacientam var veikt operāciju hipnozē. To, vai pacientam ir piemērota hipnoze un hipnotiskā atsāpināšana, sarunas laikā izlemj ķirurgs. Bet zinātniski ir pierādīts, ka sāpes ir galēji subjektīvas. Īstā sāpju mājvieta ir cilvēka galvā, bet hipnoterapija spēj sāpes transformēt citās izjūtās. «No malas viss izskatās pavisam nevainīgi – operācijas laikā rit it kā parasta saruna starp hipnoterapeitu un pacientu, kurš tiek ievests pasaulē, kurā nav vietas sāpēm. Un katram cilvēkam individuāli zemapziņā ir savs veids, kā tikt galā ar sāpēm un hipnoterapeita vadībā viņš var piekļūt savas zemapziņas rezervēm, atmiņām, sapņiem, fantāzijām, kas nostrādā kā brīnumlīdzeklis. Tā ir pastaiga cilvēkam vien zināmos iztēles plašumos. Nekas netiek uzspiests, netiek manipulēts – hipnoterapeits strādā kā zinošs pavadonis, kurš aizved cilvēku pie viņa paša, proti, pie viņa iekšējiem resursiem,» skaidro dr. Žoržs Žabūrs.

Vairāk kā divu gadsimtu sena vēsture

Atšķirībā no pārējiem mūsdienu psihoterapijas virzieniem, hipnozes vēsture ir mērāma nevis gados vai desmitgadēs, bet gan gadsimtos. Tradicionāli, par mūsdienu hipnoterapijas priekšteci tiek uzskatīts Francs Mesmers (1734 - 1815) - viņš ticēja, ka eksistē universāla viela, kuras destabilizācija izraisa slimības. Viņš strādāja pie tā, lai saglabātu šo vielu stabilā stāvoklī. Tomēr neapšaubāmā F. Mesmera veiksme bija saistīta ar viņa darbību ar pacienta iztēli. 19. gadsimtā darbu turpināja vairāki ārsti, kuri veiksmīgi izmantoja hipnozi ne tikai psiholoģisku slimību ārstēšanā, bet arī kā anestēziju ķirurģiskās operācijās.

Lai gan medikamentozā anestēzija ir atstūmusi malā hipnozes izmantošanu ķirurģijā un Freida psihoanalīze guvusi pārsvaru psihoterapijā, hipnoterapija savu plašo ieguvumu un izmantošanas iespēju dēļ joprojām ir populāra un adaptīva forma terapijā. «Daudzās ārstniecības praksēs var novērot prāta negatīvu vai pozitīvu iedarbību uz ķermeni, hipnozē tiek izmantoti šie somatiskie un psiholoģiskie interaktīvie fenomeni. Hipnoterapija var tikt izmantota viena, kā vienkārša relaksācijas terapija, vai arī kopā ar citiem psihoterapijas virzieniem,» norāda hipnoterapijas praktiķe Dace Rolova.

Ar hipnozes palīdzību var risināt emocionāla, psiholoģiska, kā arī atsevišķas fiziska rakstura problēmas To pielieto ārstējot garastāvokļa, prāta vai emociju traucējumus, plaša spektra psiholoģiskas problēmas, tai skaitā traucējošus paradumus, sociālās grūtības, pašpārliecības trūkumu, satraukumu pirms eksāmeniem, fobijas, panikas lēkmes un depresijas. Ļoti plaši hipnozi izmanto sporta sasniegumu palielināšanai, kreativitātes attīstīšanai, atmiņas un koncentrēšanās spēju uzlabošanai. Ēriksona klīniskajai hipnozei ir arī citas klīniskās pielietošanas un medicīniskās aplikācijas, tādas kā pirms/pēcoperācijas aprūpe, anestēzija un sāpes. Daudzas fiziskas problēmas, tādas kā ādas slimības, migrēna, ātras aizkaitināmības sindroms, arī ļoti labi var tikt ārstētas ar hipnozes palīdzību. Šis ir tikai mazs ieskats mūsdienu pasaules un mūsdienu dzīvesveida radītajās problēmās, kuras var tikt veiksmīgi ārstētas ar hipnozes palīdzību.

Kas notiek hipnoterapijas laikā?

Hipnopraktiķis ar klientu sāk strādāt vismaz 2 – 3 nedēļas pirms operācijas. Tā ir 1 vai 2 tikšanās reizes, kurās klients tiek iepazīstināts ar hipnozes procesu, kuru viņš piedzīvos operācijas laikā. Hipnopraktiķis sarunas laikā uzzin, cik liels ir klienta baiļu un trauksmes līmenis un, vai nepieciešams novērst arī fobiju. Šajā tikšanās reizē tiek inscenēts operācijā pielietotās Ēriksona klīniskās hipnozes seanss. Pacients iemācīsies.

Operācijas laikā ar Ēriksona klīniskās hipnozes palīdzību tiks mazināta baiļu un trauksmes sajūta, samazināti vai vispār netiks lietoti anestēzijas preparāti, visu operācijas laiku hipnopraktiķis uzturēs verbālu kontaktu ar pacientu. Klients tikšanās reizēs tiek iepazīstināts ar visām gaidāmajām norisēm operācijas laikā, kā arī sagatavots un apmācīts sadarbībai ar hipnopraktiķi. Terapijas mērķis - klientu «iegremdēt» transā.

Mūsdienu hipnopsihoterapija, kas ir balstīta uz daudziem pētījumiem, sevī ietver indukciju, ārstēšanas fāzi un nobeiguma fāzi.

«Maigās jeb netiešās suģestijas Ēriksona klīniskās hipnozes hipnoterapeits darbojas saskaņā ar utilizācijas principu caur adaptīvām komandām. Šī sadarbība ir psihoterapeitisks dialogs, komunikācija. Tādējādi hipnopraktiķis pauž savas idejas dažādās modalitātēs: caur sajūtām, tēliem, kustībām. Tiek izmantotas pacienta reprezentatīvās sistēmas - dzirde, redzes tēli, kinestētiskā un somatiskā informācija. Hipnoterapijas laikā viņš var brīvi paust savas emocijas un uzdot jautājumus. Svarīgi, lai cilvēks signalizētu par brīdi, kad viņš satiekas ar kādu savu atmiņu, pārdzīvojumu. No hipnopraktiķa puses šī indivīda līdzdarbošanās seansa gaitā tiek attiecīgi verbāli vai neverbāli atbalstīta - ratificēta. Hipnopraktiķis rēķinās ar pacienta mērķiem, proti, ar to, ko viņš vai viņa vēlas no tās iegūt. Saskaņā ar jaunākajām atziņām neiropsiholoģijā un psihokibernētikā mūsu bezapziņa ir neizsmeļams veselīgas enerģijas rezervuārs. Ir zināms, ka transs iedarbina galvas un muguras smadzeņu centrus. Tā laikā cilvēka organisma centrālajā nervu sistēmā, visos iekšējos orgānos un asinīs notiek pozitīvas pārmaiņas gēnu līmenī, stāsta Dace Rolova.