Šodienas redaktors:
Vita Daukste-Goba

Rīgā notiek leģionāru atceres pasākumi un protesti pret tiem

Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Raksta foto
Foto: Evija Trifanova/LETA

Šodien Rīgā norisināsies tradicionālie leģionāru piemiņas dienas pasākumi un protesti pret tiem. TVNET tiešraidēs tiem varēsit sekot teju visas dienas garumā

No plkst.7 līdz 13 Brīvības pieminekļa laukumā biedrības «Nacionālo karavīru atbalstam» rīkotajā sapulcē tiks atgādināts par 1944.gada 16.martā noritējušajām latviešu leģiona kaujām un tiks skaidrota leģiona kara vēsture garāmejošajiem interesentiem.

Tradicionāli plašākais pasākums būs biedrības «Daugavas Vanagi Latvijā» Limbažu nodaļas pieteiktais gājiens no Svētā Jāņa baznīcas uz Brīvības pieminekli un ziedu nolikšana pie pieminekļa, kas norisināsies no plkst.11 līdz 13. Atsevišķi nenotiks Kristapa Kaša pieteiktais gājiens/pikets no Strēlnieku laukuma pa Kaļķu ielu līdz Brīvības piemineklim, lai godinātu vācu bruņotajos spēkos pretlikumīgi iesauktos karavīrus.

Netālu no Brīvības pieminekļa laukuma Bastejkalnā no plkst.10 līdz 14 pasākumu rīkos biedrība «Latvijas Antinacistiskā komiteja». Tās mērķis būšot pieminēt «Waffen SS» upurus un paust nosodījumu «Waffen SS» noziegumu attaisnošanai. Organizatoriem aizliegts izmantot skaņu pastiprinošas ierīces brīdī, kad notiks biedrības «Daugavas Vanagi Latvijā» Limbažu nodaļa pieteiktais gājiens.

Biedrība «Ceturtā atmoda» no plkst.11 līdz 14 rīkos sapulci iepretim Vācijas vēstniecībai Raiņa bulvārī 13. Tā būšot solidaritātes sapulce ar Vācijas antifašistu organizāciju «VVN-BdA», kas rīkošot protestus pie Latvijas konsulātiem Vācijā un pieprasīšot Vācijas valdībai asi nosodīt Saeimas un Rīgas domes deputātus, kas piedalās provokācijās pret Latviju, kā arī ieviest ekonomiskās sankcijas pret politiķiem un uzņēmējiem, kas piedalās leģiona piemiņas pasākumos Rīgā.

Brīvības pieminekļa laukumā sapulci no plkst. 17.30 līdz 19 pieteikusi kāda Alla Berezovska. Sapulce būšot veltīta kritušajiem Latvijas geto un koncentrācijas nometnēs Otrā pasaules kara laikā. Rīgas izpilddirektors Juris Radzevičs noteicis, ka pasākumam ir jānotiek tajā laukuma malā, kas atrodas Bastejkalna pusē.

Saistībā ar Rīgas pašvaldībā pieteiktajiem pasākumiem šodien pēc Valsts policijas (VP) Rīgas reģiona pārvaldes norādījuma no plkst.8 līdz pasākumu beigām nepieciešamības gadījumā tiks ierobežota vai slēgta transportlīdzekļu satiksme un gājēju kustība Skārņu ielā, Jāņa sētā, Kaļķu ielas posmā no Šķūņu ielas līdz laukumam pie Brīvības pieminekļa un Meistaru ielas posmā no Amatu ielas līdz Kaļķu ielai.

Tāpat nepieciešamības gadījumā transportlīdzekļu satiksmi un gājēju kustību ierobežos Kalēju ielas posmā no Kaļķu ielas līdz Gleznotāju ielai, Riharda Vāgnera ielas posmā no Kaļķu ielas līdz Gleznotāju ielai, Vaļņu ielas posmā no Smilšu ielas līdz Gleznotāju ielai, Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī, Aspazijas bulvārī no Kaļķu ielas līdz Krišjāņa Barona ielai, Raiņa bulvārī no Krišjāņa Valdemāra ielas līdz Krišjāņa Barona ielai un laukumā pie Brīvības pieminekļa.

No pusnakts līdz pasākumu beigām atbilstoši VP norādījumiem tiks izvietotas norobežojošas barjeras laukumā pie Brīvības pieminekļa.

Savukārt no pusnakts līdz plkst.16 tiks aizliegts transportlīdzekļiem apstāties un stāvēt Aspazijas bulvāra abās pusēs, posmā no Teātra ielas līdz Kaļķu ielai, Zigfrīda Annas Meierovica bulvāra abās pusēs, posmā no Kaļķu ielas līdz Smilšu ielai, Raiņa bulvāra kreisā pusē, posmā no ēkas Raiņa bulvārī 9 līdz Brīvības bulvārim (izņemot diplomātisko transportu), Skārņu ielā, Kaļķu ielas posmā no Kungu ielas līdz Brīvības pieminekļa laukumam un Aspazijas bulvāra abās pusēs, posmā un virzienā no 13.janvāra ielas līdz Krišjāņa Barona ielai. Ierobežojumi neattiecas uz operatīvo transportu. Atstātie transportlīdzekļi nepieciešamības gadījumā tiks pārvietoti uz tuvāko atļauto vietu.

Leģionāru piemiņas diena ir neoficiāla piemiņas diena, kad latviešu leģiona veterāni un citi cilvēki piemin valsts iedzīvotājus, kuri cīnījās Vācijas bruņotajos spēkos latviešu leģiona sastāvā. Daļa cilvēku uzskata, ka šie cilvēki cerējuši cīnīties par neatkarīgu Latviju, citi - ka viņi bijuši fašistu līdzskrējēji, bet vēl citi - ka kara laika apstākļu upuri, kuri pret savu gribu nonākuši frontē.

    Aktuālais šodien
    Svarīgākais
    Uz augšu