Valdība nolemj ATD uzticēt taksometru vadītāju reģistra izveidi

SM skaidro, ka likumprojekts pilnveido regulēju saistībā ar konstatētajām problēmām pasažieru pārvadājumu jomā ar taksometriem - ņemot vērā, ka taksometru vadītājiem jāsaņem licence katrā pašvaldībā, un pašvaldību sadrumstalotību, 74 pašvaldībās no 119 taksometru pakalpojumi nav pieejami; atbilstoši Finanšu ministrijas informācijai taksometru pakalpojumu sniegšana ir visvairāk pakļauta ēnu ekonomikai un netiek samaksāti līdz pat 80% no nodokļiem; nepieciešami uzlabojumi taksometru vadītāju profesionālās kvalifikācijas jomā.

Tāpat konstatēts, ka ar taksometru pakalpojumu rezervēšanas problēmām interneta vidē, izmantojot tādas lietotnes kā «Uber», «Taxify» un citas, saskaras ne tikai Latvijā, bet šī problēma ir aktuāla arī citur Eiropas Savienībā. «Riski galvenokārt ir saistīti ar to, ka taksometra pakalpojumus var pieteikties sniegt privātpersonas bez atbilstošas taksometru vadītājiem nepieciešamās kvalifikācijas ar privātajiem transportlīdzekļiem, kuri nav aprīkoti atbilstoši taksometriem noteiktajām prasībām, kā arī nodokļu nomaksa šiem pakalpojumu sniedzējiem ir neskaidra,» piebilst SM.

Likumprojektā tiek precizēts termina «taksometrs» skaidrojums, nosakot, ka tas ir vieglais automobilis, kas ir reģistrēts kā M1 kategorijas transportlīdzeklis, ar kuru tiek veikti pasažieru komercpārvadājumi. Nosakot prasību, ka taksometrs var būt tikai M1 kategorijas transportlīdzeklis, paredzēts nepieļaut iespēju, ka taksometra pakalpojumi tiek sniegti ar transportlīdzekļiem, kuri reģistrēti kā kravas transportlīdzekļi (N1 kategorijas) vai kā kvadricikli, līdz ar to radot negodīgas konkurences iespēju atšķirīgo nodokļu un tehnisko prasību dēļ.

Tāpat likumprojektā paredzēta taksometru vadītāju reģistra izveide, kuru varētu nodrošināt ATD. Lai taksometru vadītājs tiku reģistrēts vai arī tiktu izslēgts no reģistra, paredzēts izstrādāt noteikumus, nosakot prasības un kritērijus un informācijas avotus, piemēram Transportlīdzekļu un to vadītāju reģistru, Sodu reģistru u.c.

Reģistrā tiktu reģistrētas personas, kuras atbilst Autopārvadājumu likumā ietvertajām prasībām par 3 gadu B kategorijas transportlīdzekļu vadītāja stāžu un kurām valsts valodas zināšanas atbilst Ministru kabineta noteiktajam. Papildus tiktu pārbaudīta informācija, vai personai reģistrācijas brīdī nav konstatēti sodi, kas var ietekmēt sniegtā pakalpojuma drošību un kvalitāti, piemēram, nenomaksātu administratīvo pārkāpumu sodu ceļu satiksmē vai autopārvadājumu jomā.

Reģistra dati būtu pieejami taksometru vadītājiem, pārvadātājiem un kontrolējošām institūcijām. Izmantojot šo reģistru, tiktu apliecināta vadītāja atbilstība vienotām prasībām. Šāda prakse izmantota Igaunijā, tiek izsniegta taksometra vadītāja-pakalpojuma sniedzēja karte, un, lai to saņemtu, vadītājam ir jāapmeklē speciāli kursi, jābūt labai reputācijai, kā arī persona nedrīkst būt krimināli sodīta.

Vienlaikus, ņemot vērā taksometru nozarē ieviesto obligāto valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu avansa maksājumu 130 eiro apmērā par taksometru mēnesī un SM uzdoto izstrādāt grozījumus, kas paredz no 2018.gada 1.janvāra ieviest pašvaldību budžetā iemaksājamu valsts nodevu par licences izsniegšanu pasažieru pārvadājumu ar taksometriem veikšanai, attiecīgajā nozarē nodarbinātiem uzņēmumiem būs vienotas prasības, kā rezultātā nav pamatota maksimālās maksas (tarifa) ierobežošana.

«Latvijā pirms trim gadiem bija saasinājusies neregulāro pasažieru pārvadājumu problēma, kas pēc būtības atbilda slēptiem regulārajiem pārvadājumiem, kad pārvadātāji veica regulāros pasažieru pārvadājumus bez noslēgta sabiedriskā transporta pakalpojumu pasūtījuma līguma un saņemta sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanas tiesību apliecinājuma, faktiski dublējot esošos sabiedriskā transporta maršrutus. Šie pārvadājumi radīja būtiskus zaudējumus tautsaimniecībai un miljonos mērāmu palielinājumu valsts piešķirtajai valsts budžeta dotācijai sabiedriskajam transportam,» atzīmē SM.

Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija un Latvijas Darba devēju konfederācija ir paudusi bažas par to, ka nenosakot skaidrus ierobežojumus jaunam regulējumam, neregulāro pārvadājumu tirgus apmērs var palielināties un kļūt nekontrolējams, kā arī var prognozēt, ka samazināsies pasažieru skaits regulārajos iekšzemes pasažieru pārvadājumu maršrutos un pieaugs papildus nepieciešamais valsts budžeta dotācijas apmērs sabiedriskajam transportam.

Ņemot vērā iepriekš minēto, likumprojektā attiecībā uz pasažieru komercpārvadājumu ar vieglo automobili ietverts regulējums, kas nosaka, ka šo komercpārvadājumu veikšanai var izmantot tikai M1 kategorijas vieglo automobili, kuram ir ne vairāk kā četras pasažieru sēdvietas. Šos komercpārvadājumus varēs veikt Komercreģistrā reģistrēts komersants, kuram licenci izsniegs Autotransporta direkcija. Lai nodrošinātu šo pakalpojumu lietotāju drošību, kā arī radītu iespēju pārbaudīt personu, kuras iesaistītas pakalpojuma sniegšanā, kvalifikācijas atbilstību, tiek noteikta prasība, ka tiesības vadīt transportlīdzekli pasažieru komercpārvadājumos ar vieglo automobili būs tādai personai, kurai B kategorijas transportlīdzekļa vadītāja stāžs ir vismaz trīs gadi un kura ir reģistrēta Autotransporta direkcijas uzturētajā taksometru vadītāju reģistrā. Šādu pārvadājumu veikšanas kārtība tiktu noteikta Ministru kabineta noteikumos.

Vienlaikus iekļauts deleģējums pašvaldībām noteikt papildu prasības Ministru kabineta noteikumos noteiktajām prasībām, tostarp savā administratīvajā teritorijā noteikt ierobežojumus taksometru radītajam piesārņojumam videi un siltumnīcefekta gāzu emisiju apmēram un pārvadātāja pienākumu nodrošināt iespēju taksometros, norēķinoties par pārvadātāja sniegtajiem pakalpojumiem, veikt bezskaidras naudas norēķinus ar bankas maksājumu kartēm.

Tāpat paredzēts papildināt administratīvo aktu uzskaitījumu, kad lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur administratīvā akta darbību vai izpildi, ar lēmumu par personas reģistrāciju vai izslēgšanu no taksometru vadītāju reģistra vai lēmumu izsniegt, anulēt vai apturēt uz laiku speciālo atļauju (licenci) pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru vai vieglo automobili. Šāds izņēmums no vispārējās administratīvo aktu apstrīdēšanas kārtības ir nepieciešams, jo, ja lēmums par minēto dokumentu anulēšanu vai apturēšanu netiek izpildīts nekavējoties, tas izveidojušos situāciju tikpat kā nemaina, jo pārvadātājam ir iespēja līdz administratīvā akta apturēšanas brīdim turpināt negodīgu, normatīvajiem aktiem neatbilstošu uzņēmējdarbību, reāli nesaņemot par to sodu, kā arī, iespējams, nodarot kaitējumu valsts interesēm.

Pasažieru komercpārvadājumu ar taksometru un vieglo automobili vadītāju reģistrāciju paredzēts sniegt kā maksas pakalpojumus.

Nosakot pakalpojuma maksu būtu jāņem vērā papildu izmaksas, kas radīsies Autotransporta direkcijai pakalpojuma nodrošināšanā. Indikatīvi par pieteikuma izskatīšanu licences pasažieru komercpārvadājumiem ar vieglo automobili saņemšanai paredzēts noteikt līdzīgi, kāda tā ir komercpārvadājumiem ar kravas automobiļiem un pasažieru pārvadājumiem ar autobusiem. Tas varētu būt līdz 65 eiro, kā arī jāņem vērā, ka par katra papildu vieglā automobiļa reģistrāciju pasažieru komercpārvadājumu veikšanai varētu tikt piemērota maksa, kas līdzvērtīga licences kartītes izsniegšanas gada maksai līdz 43 eiro. Licenci šo pārvadājumu veikšanai paredzēts piešķirt ar termiņu līdz pieciem gadiem.

Savukārt pasažieru komercpārvadājumu ar taksometru un vieglo automobili vadītāju reģistrācijas maksa varētu būt līdzvērtīga autovadītāju profesionālās kompetences sertifikātu izsniegšanas maksai, kas varētu būt līdz 37 eiro (jāņem vērā apstākļi, ka reģistrs jāievieš samērā īsā termiņā, un tas var ietekmēt IT sistēmas izmaksas). Reģistrācijas derīguma termiņu paredzēts noteikt līdz pieciem gadiem, pēc kura tā būtu jāatjauno un attiecīgi tiktu veikta personas datu par pārkāpumiem pārbaude jaunas reģistrācijas veikšana.

SM skaidro, ka pašlaik maksu par licenci vieglajiem taksometriem nosaka pašvaldība, vērtējot sniegtā pakalpojuma administratīvo resursu izmaksas un maksai tiek piemērots pievienotās vērtības nodoklis. Licenču maksas pašvaldībās ir ļoti atšķirīgas, un, likumprojektā paredzot licenču izsniegšanas deleģējumu plānošanas reģioniem, nepieciešams Ministru kabineta noteikumos noteikt vienotu licences maksas apmēru.

Vienlaikus, ievērojot nepieciešamību izstrādāt regulējumu sadarbības ekonomikas darbībai, valdība uzdeva Ekonomikas ministrijai līdz 2018.gada 31.decembrim izstrādāt un noteiktā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā likumprojektu par sadarbības ekonomikas nozares pakalpojumu regulējumu, paredzot, ka sadarbības ekonomikā pārvadātājs izmanto transporta tīkla platformu, lai veiktu pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili, kā arī deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā tiek veikta un uzraudzīta sadarbības ekonomika.