/nginx/o/2018/07/07/8336258t1hb3a4.jpg)
Gadu pēc vairāku īpašumu atgūšanas Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padome reāli izmanto un ieņēmumus gūst tikai no viena, bet pārējos, kas pamatā bija sliktā tehniskā stāvoklī, plānots sākt attīstīt divu, trīs gadu laikā, trešdien vēstīja raidījums «LNT Ziņas».
Pēc vairāku gadu sarunām, iesaistoties arī īpašajam ASV sūtnim holokausta jautājumos, Saeima lēmumu par īpašumu restitūciju pieņēma gandrīz pirms gada. Ar parlamenta lēmumu Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei tika atdotas tiesības uz pieciem īpašumiem - pa vienam Kandavā un Jūrmalā un trim galvaspilsētā Rīgā.
Pārņemtie īpašumi galvenokārt bija sliktā stāvoklī, izņemot ēku Rīgā, Ernesta Birznieka-Upīša ielā. Tas ir nams ar īrniekiem, kas savus līgumus saglabājuši.
Kā stāsta Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes pārstāvis Dmitrijs Krupņikovs, ņemot vērā nama atrašanās vietu un stāvokli, iespējams, atrodot jaunus īrniekus, varētu pelnīt vairāk. Taču padome respektē vecos īres līgumus, kas būs spēkā vēl aptuveni desmit gadus.
Ar pārējiem namiem ir bēdīgāk. Gada laikā tajos nekas nav darīts, un Krupņikovs vērtē, ka būs vajadzīgi divi, trīs gadi, kamēr varēs sākt tos apsaimniekot un saņemt reālus ienākumus.
Galvaspilsētā tika atgūta arī bijusī skolas ēka Abrenes ielā un ēka Ludzas ielā, kur atradās ebreju slimo kopšanas biedrība. Pēdējā ir vissliktākajā stāvoklī, un tās rekonstrukcija un atjaunošana būšot atkarīga no situācijas nekustamo īpašumu tirgū. Ja tirgus situācija būs ļoti slikta, diez vai ar šiem īpašumiem varēs kaut ko izdarīt, atzina Krupņikovs.
Drīz pēc īpašumu atgūšanas to apsaimniekošanai tika izveidots īpašs fonds, be tā darbība pašreizējos apstākļos ir pasīva. Zināmas cerības gūt līdzekļus jau pārņemto ēku rekonstrukcijai tiek saistītas ar citiem kopienai piederējušiem īpašumiem, no pretenzijām uz kuriem ebreju kopiena neatsakās. Tādu ir ap 300.
Krupņikovs atzīst, ka daudzos gadījumos restitūcija tīra veidā nebūs iespējama, jo ir īpašnieki, kuri ieguldījuši lielus naudas līdzekļus, un īpašumu atdošana būtu netaisnīga pret šiem cilvēkiem. Taču par taisnīgu viņš uzskata kadastrālās vērtības atlīdzināšanu.
«Tā summa nav iela, tie nav 45 miljoni, par ko visi runā. Divreiz mazāka. Pēc mūsu vērtējuma,» teica Krupņikovs.
Latvijas politiķi pret šādu ieceri līdz šim bijuši atturīgi, arī patlaban jautājuma darba kārtībā nav.