Augulis: Drošības iestādēm nav bažu par «airBaltic» iespējamo jauno līdzīpašnieku Tūsenu

Viņš norādīja, ka atbilstoši «airBaltic» akcionāru līgumam valdībai jādod akcepts gadījumā, ja mainās lidsabiedrības līdzīpašnieka «Aircraft Leasing 1» dalībnieks. Valdība šodien atbalstu tam devusi.

Vienlaikus viņš apliecināja, ka atbilstoši Aviācijas likumam atzinums par Tūsenu bija jāsniedz arī drošības iestādēm un tas bijis pozitīvs.

Konkrētas darījuma detaļas vai iemeslus ministrs nekomentēja, uzsverot, ka tas jāprasa iesaistītajām pusēm.

Taujāts, cik ilglaicīgs partneris Dānijas uzņēmējs varētu būt valstij aviokompānijā, Augulis konkrēti neatbildēja, bet norādīja, ka turpinās stratēģiskā investora meklējumi. Stratēģiskā ieguldītāja piesaistes gadījumā paredzētās privātā akcionāra akciju atpirkšanas iespējas.

Kā ziņots, Dānijas uzņēmējs Tūsens «airBaltic» varētu iegūt aptuveni 20% kapitāldaļu, kuras patlaban pieder Vācijas investoram Ralfam Dīteram Montāgam-Girmesam.

Tūsens šodien žurnālistiem Ministru kabinetā sacīja, ka šodien valdība iepazīstināta ar viņa vēlmi iegūt 20% kapitāldaļu Latvijas nacionālajā lidsabiedrībā. Darījums vēl nav noslēdzies, taču patlaban valdība devusi tam atļauju.

Latvijas aviokompānija Tūsenam interesē saistībā ar tās veiksmīgo biznesa attīstību, flotes atjaunošanas plāniem un pozīciju Baltijas valstīs un Ziemeļeiropā.

Sevi viņš raksturoja kā finanšu, nevis stratēģisko investoru, kuram nav intereses iegūt lielāku daļu «airBaltic» akciju. Tūsens attiecīgo darījumu cer noslēgt pēc iespējas ātrāk.

Tāpat Tūsens apliecināja, ka vada un viņam pieder daļas Dānijas aviokompānijā «Jet Time», kura pēdējā laikā piedzīvojusi grūtības, taču situācija uzlabojas.

Uz citiem žurnālistu jautājumiem viņš neatbildēja un valdības namu pameta.

Publiski pieejamā informācija liecina, ka Tūsens patlaban darbojas vairāku uzņēmumu valdēs, piemēram, «Basisbank», «RoBAT», «Nørrebro Bryghus», «Dutch Leisure Group». Viņa karjera bijusi saistīta arī ar «FTI Group», «Airtours», «Scandinavian Airlines»' (SAS) un «Privatbanken» (patlaban «Nordea»).

Tāpat vēstīts, ka pērn maijā tika pabeigta «airBaltic» pamatkapitāla palielināšana, tam sasniedzot 256,473 miljonus eiro. Pēc pamatkapitāla palielināšanas Latvijas valstij pieder 80,05% «airBaltic» akciju, bet investoram «Aircraft Leasing 1», kura valdes priekšsēdētājs ir privātais ieguldītājs Ralfs Dīters Montāgs-Girmess, pieder aptuveni 20% akciju. «Aircraft Leasing 1» pieder Īrijā reģistrētajai kompānijai «IALH LIMITED».

Atbilstoši Latvijas valdības un Montāga-Girmesa parakstītajam līgumam viņš pērn marta beigās «airBaltic» ieguldīja apmēram 52 miljonus eiro, savukārt valsts investēja 80 miljonus eiro, «airBaltic» kapitalizējot Valsts kases aizdevumu.

«airBaltic» pērn pārvadāja 2 891 365 pasažierus, kas ir par 10% vairāk nekā 2015.gadā. Lidsabiedrība veica 43 872 lidojumus, kas ir par 2% vairāk nekā iepriekšējā gadā, savukārt vietu piepildījuma rādītājs, kas izsaka pasažieru skaita attiecību pret pieejamo sēdvietu skaitu, 2016.gadā bija 74% jeb par trim procentpunktiem lielāks nekā gadu iepriekš.

Aviokompānijas apgrozījums 2015.gada bija 235,416 miljons eiro, savukārt peļņa - 19,548 miljoni eiro.