Vietējā elektroenerģijas ražošana janvārī Latvijas patēriņu nosedza 106% apmērā, kas ir par 18 procentpunktiem vairāk nekā attiecīgajā mēnesī pērn, liecina AS «Augstsprieguma tīkls» publiskotais elektroenerģijas tirgus apskats.
Vietējā elektroenerģijas ražošana janvārī Latvijas patēriņu nosedza 106% apmērā
Latvijas elektroenerģijas patēriņš janvārī bija 698 235 megavatstundas (MWh), salīdzinājumā ar decembri tas palielinājās par 4%, savukārt, salīdzinot ar pērnā gada janvārī, patēriņš saruka par 5%.
Lai arī atbilstoši Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra datiem janvārī Daugavas ūdenīgums bija 174% apmērā no mēneša normas, tomēr hidroelektrostacijās saražotās elektroenerģijas apmērs samazinājās par 15%, salīdzinot ar pērnā gada decembri. Savukārt salīdzinājumā ar pērnā gada janvārī tas pieauga 3,5 reizes.
Termoelektrostacijās saražotās elektroenerģijas apmērs mēneša laikā pieauga par 23%, taču salīdzinājumā ar 2016.gada janvārī bija kritums par 23%. Kopumā vietējie Latvijas elektroenerģijas avoti janvārī saražoja 741 938 MWh, kas ir par 2% vairāk nekā decembrī un par 14% vairāk nekā pērnā gada janvārī.
«Augstsprieguma tīkla» tirgus apskatā minēts, ka imports no trešajām valstīm uz Baltiju var notikt vienīgi caur biržas «Nord Pool» Lietuvas tirdzniecības apgabalu. Janvārī no trešajām valstīm importētās elektroenerģijas apmērs bija 156 881 MWh, kas ir par 17% vairāk nekā decembrī un par 12% vairāk nekā 2016.gada pirmajā mēnesī.
Zviedrija caur «NordBalt» kabeli janvārī eksportēja uz Lietuvu 174 300 MWh, bet Polija caur «LitPol Link» 39 314 MWh. «NordBalt» kabeļa noslodze bija 47%, kas salīdzinājumā ar decembri bija kāpums par pieciem procentpunktiem. «LitPol Link» starpsavienojuma noslogotība virzienā no Polijas uz Lietuvu bija 17%, kas ir kritums par 42 procentpunktiem, salīdzinot ar decembri, savukārt virzienā no Lietuvas uz Poliju noslogotība bija 51%, kas salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi ir kāpums par 11 procentpunktiem.
Janvārī Igaunijas-Latvijas starpsavienojums vidēji diennaktī bija noslogots par 65%, kas ir kāpums par 24 procentpunktiem, salīdzinot decembri. Starpsavienojums maksimumstundās bija noslogots par 100%, bet laikā, kad Latvijā ir pietiekama vietējā ģenerācija un mazāks nepieciešamās elektroenerģijas importa apmērs, starpsavienojuma noslogojums atsevišķās stundās kritās līdz pat 0% no pieejamās neto pārvades jaudas. Neplānotu un avārijas atslēgumu, kas varēja būtiski ietekmēt neto pārvades jaudu, Igaunijas-Latvijas starpsavienojumā janvārī nebija.