Dreimane apšauba atbildīgo personu spēju pilnveidot regulējumu par pielaidēm valsts noslēpumam

Vaicāta, vai ST lēmums mainīs situāciju valstī, Dreimane intervijā laikrakstam «Diena» norāda, ka par to nav droša. Viņu esot pārsteidzis tas, ka, iepazīstoties ar šī lietas materiāliem, visas pieaicinātās institūcijas - Ministru kabinets, Satversmes aizsardzības birojs (SAB), Drošības policija, Militārās izlūkošanas un drošības dienests, Tieslietu ministrija, Iekšlietu ministrija, Ģenerālprokuratūra - pievienojušās Saeimas viedoklim, ka «nekas nav jāmaina, viss ir tiesiski, prasība noraidāma». Tāpat šādam viedoklim pievienojusies Rīgas Juridiskā augstskola, atzīmē Dreimane.

«Šāda vienprātība liek izdarīt secinājumus vai nu par manis jau pieminētajām bailēm no specdienestiem, politisko angažētību, vai arī par absolūtu neizpratni valsts pamattiesību jomā. Iespējams, bailes no specdienestiem joprojām ir visaptverošas,» intervijā norāda bijusī Valsts kancelejas vadītāja.

«Ja tagad kādam no šo institūciju pārstāvjiem uzdos sagatavot likumdošanas grozījumus atbilstoši 10.februāra spriedumam, liels risks, ka produkts būs «nekāds«. Savukārt publiski pasniegts būs tāpat kā šos 14 gadus - lūk, esam novērsuši visas problēmas. Kurš būs tas, kurš sekos līdzi rezultātam - lai tas patiešām atbilstu Satversmes tiesas spriedumam? Tad atkal būs jāgaida jauns Satversmes tiesas spriedums, kurā kāds drosmīgais atkal norādīs uz neatbilstībām Satversmei,» pauž Dreimane.

Lai grozījumi tiktu sagatavoti un parlamentā pieņemti patiesi atbilstoši ST spriedumam, svarīga ir to personu attieksme, kas ieņem tieslietu ministra, ģenerālprokurora un SAB vadītāja amatu, norāda Dreimane.

«Diemžēl pirms diviem gadiem tieši šīs personas visaktīvāk iestājās pret jebkādu grozījumu nepieciešamību. Tolaik pat publisku debašu sākšana par šo tēmu tika nosaukta par nacionālās drošības apdraudējumu. Spriežot pēc Satversmes lietas materiāliem, viņu attieksme nav mainījusies arī šodien. Tad kādu rezultātu mēs varam gaidīt, ja pašas svarīgākās tiesiskuma aizsardzības amatpersonas valstī ir ar šādu attieksmi!? Turklāt ieņem šos nozīmīgos amatus vairākus pilnvaru termiņus pēc kārtas. Šāds secinājums ir biedējošs, jo liek domāt arī par to, kas notiek citās lietās, kuras ir šo amatpersonu pārraudzībā,» intervijā izsakās bijusī Valsts kancelejas vadītāja.

Kā ziņots, ST nesen pēc bijušā lidostas «Rīga» Drošības departamenta direktora Raimonda Lazdiņa sūdzības atzina, ka likumā noteiktais liegums pēc valsts noslēpuma pielaides anulēšanas to saņemt atkārtoti ir neatbilstošs Satversmei.

Lazdiņš ST bija apstrīdējis likuma normu, kas nosaka, ka nolēmumu par speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam anulēšanu persona var pārsūdzēt SAB direktoram, savukārt SAB direktora lēmumu persona var pārsūdzēt ģenerālprokuroram, kura lēmums ir galīgs un nav pārsūdzams.

Ņemot vērā, ka personai tiek liegta pieeja tiesai šā vārda institucionālajā nozīmē un netiek nodrošinātas Satversmei atbilstošas procesuālās tiesības, personai tiesības uz taisnīgu tiesu tiek liegtas pēc būtības. Lai šīs tiesības nodrošinātu un novērstu šaubas par to, vai lēmumi par speciālo atļauju anulēšanu ir pamatoti, to kontrole būtu jānodod atbilstoši leģitimētai neatkarīgai institūcijai, uzskatīja ST.

Lai pilnveidotu regulējumu par pielaidēm valsts noslēpumam atbilstoši ST konstatētajam, iecerēts veidot speciālu darba grupu.

Tāpat vēstīts, ka trīs bijušie Valsts kancelejas ierēdņi - Dreimane, Ivars Mēkons un Andris Lācis - iesnieguši iesniegumus SAB vadītājam Jānim Maizītim un ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram ar lūgumu pārskatīt un atcelt iepriekš pieņemtos lēmumus, kas minētajām personām anulēja pielaidi valsts noslēpumam, kā rezultātā visas minētās personas bija spiestas atstāt amatus valsts pārvaldē, aģentūru LETA iepriekš informēja Dreimane.

Minētās personas savu prasījumu pamato ar minēto ST spriedumu. Dreimane arī piebilda, ka Administratīvā procesa likums jebkurā gadījumā dod tiesības SAB jebkurā brīdī šādu nelabvēlīgu aktu atcelt, kas, ņemot vērā minēto ST spriedumu, SAB patlaban būtu jādara.