/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
/nginx/o/2018/07/07/8340405t1h8334.jpg)
Nobela Miera prēmijai šogad izvirzīti 318 kandidāti, ceturtdien paziņojis Nobela institūts Oslo. Kandidātu vidū ir gan pāvests Francisks, gan ASV prezidents Donalds Tramps.
Nobela Miera prēmijai šogad izvirzīti 318 kandidāti, tostarp Tramps
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Kandidātu skaits ir liels, bet nav rekords. Pērn Nobela Miera prēmijai tika izvirzīti 376 kandidāti, pārspējot 2014.gada rekordu.
Tiesības izvirzīt pretendentu ir tūkstošiem cilvēku - pasaules parlamentu un valdību amatpersonām, augstskolu mācībspēkiem, bijušajiem laureātiem un vairāku starptautisku institūtu darbiniekiem.
Pretendentu vārdi tiek turēti slepenībā 50 gadus, taču tie, kuri kandidātus izvirza, ir tiesīgi publiskot savu ieteikumu.
Izpaustā informācija liecina, ka šogad prestižajam apbalvojumam ir izvirzīta Sīrijas brīvprātīgo organizācija «White Helmets» («Baltās ķiveres»), kas kara plosītajā valstī opozīcijas kontrolētajās teritorijās palīdz glābšanas darbos.
Nobela Miera prēmijai izvirzīts arī ieslodzītais Saūda Arābijas blogeris Raifs Badavi un bijušais ASV Nacionālās drošības pārvaldes (NSA) līgumdarbinieks Edvards Snoudens, kurš noplūdināja informāciju par ASV izlūkdienestu spiegošanas apmēru.
Kandidātu vidū ir arī Amerikas Pilsonisko brīvību savienība (ACLU), kā arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins un bijušais Francijas prezidents Žaks Širaks.
Vienīgais, ko Nobela institūts atklājis par kandidātiem, ir to sadalījumus: 215 personas un 103 organizācijas.
Šis ir otrais lielākais izvirzīto kandidātu skaits, kopš 1901.gada, kad Nobela Miera prēmija tika pasniegta pirmo reizi.
Domājams, ka šogad Nobela Miera prēmijas ieguvējs tiks paziņots 6.oktobrī, bet šis datums vēl nav oficiāli apstiprināts.
2016.gadā Nobela Miera prēmija tika piešķirta Kolumbijas prezidentam Huanam Manuelam Santosam par «apņēmīgajiem centieniem izbeigt valsts vairāk nekā 50 gadus ilgstošo pilsoņkaru».