Jaunais tētis: Kā palīdzēt sievai un nekavēt darbu?

Atvaļinājums saistībā ar bērniņa dzimšanu

Es kļuvu par tēti pirmo reizi, tāpēc īsti nezināju, ko no šīs lomas gaidīt, un manas zināšanas aprobežojās ar to, ko biju dzirdējis no draugiem un kolēģiem. Es nebiju gatavs tam, ka būsim TIK aizņemti. Bija ļoti grūti, bet tas bija burvīgi. Divu nedēļu laikā varēju sajust reālu saikni ar savu dēlu. Es jau ar prātu iesaistījos rūpēs par viņu.

Mūsu pasaule sagriezās kājām gaisā. Viss bija pakārtots barošanas režīmam. Mēs paši reizēm jaucām dienu ar nakti. Es tikai to vien darīju, kā gatavoju ēst sievai, kas ēdināja mazuli.

Mums izdevās noķert vien dažas stundas miega starp ēdienreizēm. Es pat neiedomājos, kā apvienot tādu dienas ritmu ar darbu. Kā lai sievu tagad atstāju vienu ar mazo? Man bija kauns, jo strādāt patiesībā ir vieglāk nekā aprūpēt bērniņu.

Man bija jāsaskaras ar vairākām dilemmām. Piemēram, es taisos uz darbu, dodu buču mazajam uz atvadām un saprotu, ka šajā mirklī viņš autiņbiksītēs nokārtojas. Ko darīt? Mainīt autiņbiksītes? Vai izlikties, ka neko neesmu pamanījis, un atstāt mazo sievai?

Grūti saglabāt mieru, kad pulkstenis rāda jau divi naktī, bet esi no galvas līdz kājām klāts ar «bērnu pārsteigumiem». Vai arī iedomājieties brīdi, kad paceļat mazo, bet viņš nejauši atraugājas uz svaigā uzvalka... Un vēl tie brīži, kad viņš pirmo reizi apzināti jums smaida, bet jūs jau 5 minūtes kavējat darbu un ir jāskrien.

Neskatoties uz to, ka es ļoti gribu palīdzēt, es nemaz tik daudz nevaru izdarīt pirms došanās uz darbu. No rīta, ja sieva ir piecēlusies, es cenšos aizkavēties ar iziešanu, lai ļautu viņai savest sevi kārtībā. Nemaz nav tik viegli ieiet dušā ar raudošu bērnu kompānijā. Ja viņa vēl guļ, cenšos pēc iespējas klusāk sagatavoties, saģērbties, lai viņa varētu vēl pagulēt. Pirms iziešanas gatavoju sievai brokastis un uzkopju virtuvi. Tas diemžēl ir viss, ko varu no rīta darīt, ja negribu nokavēt darbu.

Vēl ir lietas, ar ko saskaros, kad nāku mājās no darba. Pirms bērniņa mēs abi strādājām līdz vēlai naktij. Tagad cenšos pēc iespējas ātrāk atgriezties mājās, lai neko nepalaistu garām un lai palīdzētu sievai ar mājas darbiem. Godīgi sakot, es jūtos vainīgs, ja nākas tomēr aizkavēties darbā. Vai tas ir pareizi? Vai arī varbūt par daudz esmu sadomājies un pats sevi uzvelku?

Kad esmu darbā, man pietrūkst ģimenes. Nebaidos atzīties, ka mazliet viņu apskaužu. Man paliek skumji, atceroties tās dienas, kad atgriežos no darba, bet mans mazulis mani bezmaz nepazīst un visu laiku grib būt kopā ar mammu.

Pie tam es jūtos kā mamuts, kas nes mājās milzīgus gaļas maisus. Pārnestā nozīmē, protams. Es vienkārši iepērkos, un nereti darba dienās tas notiek pat pēc astoņiem vakarā.

Visvairāk man patīk brīvdienas, jo tad mēs visi esam kopā. Ko tik es nespētu atdot par iespēju pavārtīties gultā visu brīvdienu garumā! Gandrīz jebko! Visu, izņemot tās stundas, kuras pavadu kopā ar dēlu. Būšanai kopā ar bērnu laiku nevar raksturot ar vārdu «daudz»!

Jaunā tēva atklājumi

Es sapratu, ka varu vienlaikus tikt galā gan ar darbu, gan arī ar tēta lomu. Galvenais ir apzināties, ka mans dzīves ritms ir mainījies.

Manas attiecības ar sievu ir pārgājušas jaunā līmenī. Mēs esam sākuši vēl labāk saprast viens otru. Es uzzināju, ka ne vienmēr pamanu to, ko pamana viņa, piemēram, pārpildītu veļas grozu. Bet viņa ir iemācījusies prasīt man paveikt kādus mājas darbus, nevis gaidīt, kad nolasīšu viņas domas.

Plānošana: mājas pienākumi un naudas pelnīšana

Es esmu sapratis, ka svarīgi ir runāt par visu: paziņot, cikos es būšu mājās, īpaši, ja aizkavēšos. Un atnākt tieši tad, kad esmu solījis. Tas attiecas arī uz brīžiem, kad varu tikt ātrāk mājās no darba. Vispār, jo vairāk brīdina par visu, jo labāk. Esmu iemācījies visu laiku pārbaudīt mobilo telefonu un atbildēt uz ziņām sievai. Sievietēm ikviena īsziņa ir daudz nozīmīgāka nekā vīrietim. Mana sieva man raksta, kad viņa pārdzīvo, piemēram, un tad viņai ir nepieciešams mans atbalsts, mana spēja atgādināt, ka tomēr visu viņa dara pareizi.

Esmu iemācījies būt gatavs tam, ka var nākties pieskatīt dēlu, jau tiklīdz esmu pārkāpis mājas slieksnim. Sievai arī vajadzīga atelpa.