/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
Aizvadītā gada augustā tikusi aizturēta vēl viena persona par piedalīšanos konfliktā Austrumukrainā, portālam TVNET apstiprināja Drošības policija (DP).
Par karošanu Austrumukrainā aizturēta vēl viena persona
Lūdzu, ņemiet vērā, ka raksts ir vairāk nekā piecus gadus vecs un ir pārvietots uz mūsu arhīvu. Mēs neatjauninām arhīvu saturu, tāpēc var būt nepieciešams meklēt jaunākus avotus.
Ņemot vērā, ka pirmstiesas izmeklēšana šajā lietā turpinās, DP izmeklēšanas interesēs šobrīd atturas no plašākiem komentāriem par lietas apstākļiem. Iestāde sola informēt par izmeklēšanas gaitu, tiklīdz tiks pieņemts lēmums par tās virzību.
DP arī neatklāj aizturētās personas vārdu. Savukārt prokrieviskais aktīvists Vladimirs Lindermans sociālajos tīklos izplatījis informāciju, ka aizturētais ir Latvijas pilsonis Ivars Kellijs.
Pagājušā gada sākumā DP jau sāka kriminālprocesu pret Artjomu Skripņiku par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā Austrumukrainā. Šis bija pirmais gadījums, kad kāda persona ir atzīta par aizdomās turēto saistībā ar prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā ārvalstīs. Šī persona iepriekš nebija DP redzeslokā, taču bruņotā konfliktā Austrumukrainā piedalījās aptuveni no 2014. gada vidus.
Skripņika lieta ir nodota tiesai un apsūdzētais savu vainu neatzīst. Par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz desmit gadiem un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem. Tāpat Skripņiks ir apsūdzēts par noziedzīgas organizācijas vadīšanu vai piedalīšanos šādas organizācijas izdarītajos noziegumos. Par to personu var sodīt ar mūža ieslodzījumu vai ar brīvības atņemšanu uz laiku no desmit līdz divdesmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, un ar probācijas uzraudzību uz laiku līdz trim gadiem.
Prokuratūra uzskata, ka Skripņiks iesaistījies noziedzīgā organizācijā Austrumukrainā, un turp viņš nedevās kā privātpersona, bet veica darbības, lai grautu valsts teritoriālo vienotību.
Savukārt Skripņika advokāte Jansone aģentūrai LETA toreiz pastāstīja, ka saskaņā ar vīrieša sniegto informāciju viņš 2014.gadā uz tā saucamo Luganskas tautas republiku devies, «cēlu un humānu mērķu vadīts», proti, viņš Austrumkrainā nodarbojies ar humānās palīdzības izdalīšanu vietējiem iedzīvotājiem. Apģērbs un citas sadzīvē nepieciešamās lietas tikušas savāktas Maskavā un pēc tam vestas uz Austrumukrainu. Tur viņš tika ievainots galvā. Viņš apgalvo, ka aktīvā karadarbībā nav piedalījies, turklāt vīrietim nav iepriekšējas militāras pieredzes, jo Latvijas armijā viņš kā nepilsonis nav dienējis.