«Nord Stream 2» vienojas ar «Allseas» par cauruļu ieguldīšanu Baltijas jūrā

«Nord Stream 2» pārstāvji aģentūrai LETA pavēstīja, ka «Allseas» cauruļu ieguldīšanas darbus abām līnijām veiks 2018. un 2019. gadā. «Allseas» izmantos trīs cauruļvada ieguldīšanas kuģus - «Pioneering Spirit», «Solitaire» un «Audacia».

«Šādu dinamiski pozicionēto cauruļu ieguldīšanas kuģu izmantošana, kuri spēj veikt precīzu manevrēšanu bez enkuriem, ļauj nodrošināt papildu vides aizsardzību un drošību Baltijas jūrā. «Allseas» kuģis «Solitaire» iepriekš ir veicis daļu no «Nord Stream» cauruļvadu ieguldīšanas darbiem Somu līcī,» informēja «Nord Stream 2» pārstāvji.

Līgums par darbiem tiks parakstīts tuvākajās dienās atbilstoši nodomu protokolam, kas ir noslēgts starp pusēm pagājušā gada decembrī. Turpinās arī piekrastes cauruļvada ieguldīšanas iepirkums Krievijā un Vācijā.

«Šis ir vēl viens svarīgs posms «Nord Stream 2» projekta attīstībā. Jūtos gandarīts, ka esam nodrošinājuši šim projektam nepieciešamo cauruļu ieguldīšanas kapacitāti, ņemot vērā specializēto zemūdens cauruļvadu būvniecības tirgu. Pamatojoties uz 2016.gadā noslēgto vienošanos par cauruļu pārklājumu, piegādi un loģistiku, mums tagad ir divi nozīmīgi līgumi, kas nodrošinās projektu pabeigšanu paredzētajā laikā,» pauda «Nord Stream 2» vecākais projektu vadītājs Hennings Kote (Henning Kothe).

Pēc kompānijas pārstāvju vēstītā, «Nord Stream 2» projekts notiek atbilstoši plānam, ieskaitot inženierpakalpojumus, iepirkumu procesus, izpētes darbus, ietekmes uz vidi novērtējuma un nepieciešamo atļauju saņemšanas procesus. Cauruļu ražošanu nodrošina trīs rūpnīcas, paredzot caurules 480 kilometru (km) garumā saražot līdz 2017. gada pirmā ceturkšņa beigām.

Kā ziņots, «Nord Stream 2» būs Baltijas jūrā ieguldīts savienojums, kas nodrošinās dabasgāzes transportēšanu vairāk nekā 1200 km attālumā no gāzes krātuvēm Krievijā līdz klientiem Eiropā. Paredzēts, ka «Nord Stream 2» divu cauruļvadu sistēma palīdzēs Eiropai nodrošināt tās nākotnes gāzes importa vajadzības ar jaudu 55 miljardi kubikmetru gāzes gadā.

Piesardzīgi par šo projektu gan izteikusies Eiropas Komisija (EK). Eiropas Savienības (ES) valstis 2014.gadā importēja 53% enerģijas. Trešdaļa no gāzes tiek transportēta no Krievijas, un daļa jaunāko Austrumeiropas dalībvalstu savām enerģijas vajadzībām gandrīz pilnībā ir atkarīgas no Maskavas. «Nord Stream» gāzesvads rada riskus koncentrēt 80% ES Krievijas gāzes importa vienā maršrutā un tagad EK aplūko, vai šis projekts atbilst ES noteikumiem.

Arī Baltijas valstu amatpersonas kritiski izteikušās par «Nord Stream 2», uzsverot, ka tas ir ģeopolitisks projekts un ir pretrunā ar Eiropas Enerģētikas savienības mērķiem.

Krievijas valsts dabasgāzes koncerns «Gazprom», Lielbritānijas un Nīderlandes grupa «Shell», Austrijas OMV un Vācijas uzņēmumi «Uniper» un «Wintershall» 2015.gadā vienojās uzbūvēt jaunu gāzesvadu «Nord Stream 2» Baltijas jūrā no Krievijas uz Vāciju, apejot Ukrainu, Poliju un Baltijas valstis. Jaunā gāzesvada jauda būs divreiz lielāka nekā «Nord Stream», un to varētu pabeigt līdz 2019.gada beigām.