«Vingruma» Aivars: mans vislielākais «muskulis» liek, kurpes šņorējot, aizturēt elpu

Esmu, kā daudz kur jokojot saka, īsts latviešu vīrietis – svarā mazliet virs 100 kg. Mans draugs ir izdomājis jauku formulējumu, ka es esmu «iekļuvis otrajā centnerā». Šis svars un daži citi veselības stāvokli raksturojoši parametri man ir labs motivators darīt kaut ko, lai kļūtu vieglāks, lokanāks, veselīgāks. Sagaidu, ka trīs mēnešu laikā nokausēšu lielu daļu lieko tauku un daļu enerģijas «pārvērtīšu» papildu muskuļos. Šobrīd mans vislielākais «muskulis» ir par iemeslu tam, ka, aizšņorējot kurpes, nākas aizturēt elpu :)

Ierodoties pirmo reizi uz iepazīšanās sarunu, kandidātu izvērtēšanu, guvu pozitīvus iespaidus par patīkami mierīgu un pretimnākošu gaisotni. Man par atvieglojumu, svaru zālē neskanēja hipnotizējošs «tuc, tuc» vai «ramštein» tipa mūzika. Sarunā treneris Normunds Rozenšteins iepazīstināja ar Vingruma maratona filozofiju un gaidāmo rezultātu. Trenēsim nevis muskuļus, bet funkcijas – elpošanu, asinsriti un visu pārējo, ko neatceros :). Sarunas gaitā man bija jānostājas uz īpašiem svariem, kur elektroniskā veidā papildus informācijai par manu svaru tika iegūti arī citi parametri, kā tauku daudzums ķermenī, iekšējo tauku daudzums, ķermeņa masas indekss, muskuļu masa, kaulu masa, ūdens daudzums ķermenī, metaboliskā vielmaiņa un t.s. metaboliskais vecums. Pēc šīs informācijas izpētes treneris man izskaidroja iegūtās informācijas nozīmi un to, ko ar šo informāciju darīt.

Ierodoties uz pirmo nodarbību, tiku vēlreiz nosvērts un «nolasīts» ar to īpašo svaru un programmas «Health Monitor» palīdzību. Tāpat arī tiku pamatīgi nomērīts – viduklis, gurnu apkārtmērs, krūšu apkārtmērs, augšdelmu un apakšdelmu apkārtmērs, tāpat arī augšstilbu un apakšstilbu apkārtmērs. Rezultāti atbilst manai pašsajūtai – manis «ir par daudz» :). Vienīgais, kur «ierakstos» parametros, ir kājas. Tātad – materiāls ir, tagad tik jāstrādā. Treneris izstāstīja par vēlamajām izmaiņām ēšanas ieradumos un to, kāds dienā patērēto kaloriju daudzums būtu jāievēro, un kāds būtu vēlamais ēšanas režīms, lai kombinācijā ar fiziskajām aktivitātēm sasniegtu plānoto svara mērķi un ķermeņa veselīgumu.

Pirmajā nodarbībā treneris mani jaudīgi notestēja – soļoju jestrā tempā pa iešanas trenažiera lenti. Likās tā neierasti grūti un prasījās pēc papildu skābekļa padeves. Bet tad sapratu, ka tika pētītas manas iespējas, izturība, pulss utt. Soļoju ar ātrumu 5,2 – 5,8 km/h (it kā nav nekas liels pa horizontālu virsmu), un virsmas slīpums ik pa brīdim mainījās no 5% līdz 7,5%. Tas man lika samērā labi aizelsties un iesvīst :). Redzēju, ka treneris tā piesardzīgi vēro mana pulsa rādītājus un elpošanu. Bet, tā kā soļojot spēju arī ar viņu vienlaicīgi parunāties, tad acīmredzot drošības pārbaudi izturēju godam.

Otrajā un trešajā nodarbībā tiku iemācīts darboties ar soļošanas trenažieri un parādīju, ka esmu nasks gājējs – arī 8 km/h iešanas ātrums man ir OK (tik jāliek plašāks solis :)). Nākamā lieta, kur jutos kā «ābečnieks», ir stiepšanās. Pēc iesildošās soļošanas, pirms spēka vingrojumiem. Sapratu, ka manām saitēm ir samērā konservatīvs viedoklis par to, cik lielā mērā ķermeņa daļām jāspēj pastiepties. Dažās vietās pat bija neliela sāpju sajūta. Ar stiepšanos būs jāpapūlas. Jo tas nepieciešams lokanībai un arī pareizai stājai. Saprotu, ka esmu «stiprs un nelokāms», kas no ķermeņa vingruma viedokļa nav vēlamais stāvoklis.

Par muskulatūras stiprināšanu, spēka vingrojumiem pierakstīšu turpmākajos dienasgrāmatas laidienos.