Uz jautājumu, vai ir vēlme atsākt smēķēšanu pēc bērna piedzimšanas, Liene atbild – par mammu būt nav viegli, bieži ir tā – nevis pietrūkst nikotīna, bet gribas to mirkli, kad tu aizver visas durvis aiz sevis, izej ārā un pāris minūtes pavadi klusumā, tieši to gribas. Tajā pašā laikā ar galvu tiek saprasts – ārā var iziet arī ar suni, kamēr vīrs pieskata bērnu un nav obligāti jāpīpē.
Smēķētāji mammas un bērna klātbūtnē reaģē dažādi
Ir cilvēki, kuri redz, ka es stumjos ar bērnu ratiņiem, viņi cigareti pavirza tālāk no tiem, piemēram, paņem otrā rokā, bet parasti neredz – iet pa priekšu un smēķē. Savukārt tie cilvēki, kuri stāv kaut kur un smēķē, ja iet garām ar bērnu, ļoti bieži nekādā veidā nereaģē, proti, turpina smēķēt, izliekas māmiņu ar bērnu ratiem neredzam.
Liene arī norāda, ka būtu nepieciešams domāt pie smēķēšanas ierobežošanas kustībā – gribi uzpīpēt, dari to, stāvot maliņā, nevis ejot pa ielu.
«Tā ir necieņa ne tikai pret bērniem, mammām, bet arī pret jebkuru cilvēku, kurš nekad nav smēķējis, vai pret kādu, kurš ir atmetis,»
Uz jautājumu, kāda sajūta pašlaik pārņem, saožot cigarešu dūmus, Liene atbild īsi – smird. Vienlaikus viņa piebilst, ka tagad nesaprot, sevišķi satiekot draugus, kuri smēķē, kā viņa varēja agrāk tā smirdēt pēc dūmiem. «Tu viņu apskauj, iedod buču uz vaiga un jūti, ka viņš smēķē, zinu, ka smirdēju tāpat,» teic jaunā māmiņa.