Latvijā 73 uzņēmumi līdz šim izrādījuši interesi par iespējām ieiet Kanādas tirgū

«Šie 73 uzņēmumi konkrēti teikuši, ka vēlas un ir «zemā starta» pozīcijā, lai veiktu tālāku izpēti un meklētu konkrētus kontaktus,» piebilda Kalniņa-Lukaševica.

Tāpat viņa minēja, ka Latvijā starp eksportējošajiem uzņēmumiem pamatā ir mazie un vidējie uzņēmumi. «No mūsu eksportētājiem 97% ir tieši mazie un vidējie uzņēmumi,» sacīja ĀM parlamentārā sekretāre.

Kalniņa-Lukaševica arī atzīmēja, ka Latvija ir ieinteresēta tirdzniecības paplašināšanā ar Kanādu un investīciju piesaistē. «CETA veicinās savstarpējo tirdzniecības plūsmu starp Kanādu un Latviju. Vienlaikus ar ciešākām ekonomiskām saitēm tiks stiprināta arī Kanādas un Latvijas sadarbība un attiecības citos aspektos. Preču eksports, pakalpojumu sniegšana, investīciju piesaiste, izejvielu pieejamība un inovāciju veicināšana - tie ir galvenie ieguvumi no CETA,» viņa teica.

ĀM parlamentārā sekretāre norādīja, ka 2016.gadā Latvijas preču un pakalpojumu eksports uz Kanādu divas reizes pārsniedza importu.

Tāpat Kalniņa-Lukaševica minēja, ka Ārlietu dienests pieliks visas pūles, lai Latvija maksimāli izmantotu CETA piedāvātās iespējas. Tostarp martā gaidāmi arī skaidrojoši semināri par CETA un Latvijas sadarbības iespējām ar Kanādu. Pirmais seminārs plānots 8.martā kopīgi ar Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK), bet otru semināru ĀM organizēs 21.martā kopā ar LTRK. Plānota arī tirdzniecības misija uz Kanādu.

Savukārt Kanādas starptautiskās tirdzniecības ministrs Fransuā Filips Šampaņs teica, ka Kanāda iestājas pret protekcionismu, bet atbalsta brīvo tirdzniecību, atvērtu sabiedrību un lielāku mobilitāti.

Saeimas Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Ojārs Ēriks-Kalniņš (V) sacīja, ka līdz ar CETA ratifikāciju, Latvija paplašinās transatlantiskās saites ar Kanādu, kā arī CETA pavērs iespējas abām valstīm sadarboties tirdzniecībā, drošības jomā, izglītībā un kultūrā.

Vienlaikus LTRK pārstāvji norādīja, ka ieguvēji no CETA būs uzņēmumi, kuri šobrīd eksportē uz Kanādu, kā ar mazie un vidējie uzņēmumi, kuriem eksporta barjeras līdz šim bija pārāk būtiskas. Tāpat CETA varētu interesēt Latvijas uzņēmumus, kuri svārstās starp eksportu uz ASV un Kanādu.

Aģentūra LETA jau ziņoja, ka Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likumu, ar kuru ratificēts Visaptverošais ekonomikas un tirdzniecības nolīgums starp ES un Kanādu jeb CETA. Latvija kļuvusi par pirmo ES dalībvalsti, kas ir pabeigusi nacionālās ratifikācijas procedūras attiecībā uz CETA.