Lembergs: KNAB izbeidzis «oligarhu lietu»

Kā šodien preses konferencē informēja Lembergs, lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu esot pieņemts pagājušā gada 12.decembrī.

Lembergs vērsīšoties KNAB ar pieprasījumu izsniegt viņam visus kriminālprocesa materiālus. «Paskatīsimies, vai bija pietiekams pamats atbilstoši Kriminālprocesa likumam uzsākt kriminālprocesu, un izvērtēsim - bija vai nebija pamats izmeklēšanas tiesnesim dot atļauju kratīšanai,» norādīja Lembergs.

Ventspils mērs atgādināja, ka KNAB 2011.gada maijā bija nepieciešamas vairākas dienas, lai atvērtu viņa seifu domes darba kabinetā, kuram Lembergs, pēc paša apgalvotā, bija aizmirsis kodu. Rezultātā seifā netika atrasts nekas izmeklēšanai nozīmīgs - vērtīgākais tajā noglabātais dokuments bijis Lemberga universitātes diploms.

«Es sniegšu prasību tiesā pret valsti, lai apmaksā manam seifam nodarīto kaitējumu. Vēl neesmu izdomājis, vai prasīšu naudu. Visdrīzāk, es prasīšu jaunu seifu ar tādu pašu drošību, ko trīs dienas vajag uzlauzt, un ar tādu pašu ietilpību, jo man šobrīd nav kur glabāt universitātes diplomu. Man ir baigais «kreņķis», un es dzīvoju pastāvīgās bailēs, ka tas nav drošā vietā,» ironizēja Lembergs.

Tā dēvētā oligarhu lieta tika ierosināta 2011.gada maijā pēc Krimināllikuma pantiem par kukuļņemšanu, kukuļdošanu, noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un valsts amatpersonām likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu. KNAB veica kratīšanas vairākās vietās Latvijā, tostarp ietekmīgu politiķu īpašumos.

Saskaņā ar izmeklētāja pieņēmumu toreizējais politiķis Ainārs Šlesers, būdams ieinteresēts, lai Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā tiktu iecelts Andris Ameriks, 2010.gada oktobra sākumā piedāvājis Lembergam, ka viņš panāks Lembergu interesējoša līguma noslēgšanu starp Rīgas brīvostas pārvaldi un SIA «Mediju nams». Par to Šlesers esot lūdzis Lembergu, izmantojot savu sociālo stāvokli, prettiesiski ietekmēt valsts amatpersonas darbību, proti, Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja vietnieku Viesturu Silenieku, lai viņš Rīgas brīvostas valdes 2010.gada 7.oktobra sēdē nobalso par Amerika iecelšanu brīvostas valdes priekšsēdētāja amatā. Savukārt Lembergs pieņēmis šo labumu un prettiesiski ietekmējis Viesturu Silenieku, uzskatīja izmeklētājs.

KNAB vēlāk šo kriminālprocesu nodeva prokuratūrai kriminālvajāšanas sākšanai, taču 2015.gada septembra sākumā prokurors Māris Leja, izvērtējot KNAB ierosinājumu par kriminālvajāšanas sākšanu, nolēma izbeigt kriminālprocesu daļā pret Lembergu, jo viņa darbībās nav Krimināllikuma pantā par tirgošanos ar ietekmi paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva. Šāds lēmums tika pieņemts arī attiecībā uz ekspolitiķi Šleseru.

Izmeklēšanā netika iegūti pierādījumi nedz tam, ka Šlesers būtu izteicis Lembergam lūgumu prettiesiski ietekmēt Silenieku, nedz tam, ka par šo prettiesisko Silenieka ietekmēšanu Šlesers apsolījis vai nodevis kādu mantisku vai citāda rakstura labumu. Tādējādi arī Lembergs nav pieņēmis šādu labumu no Šlesera, iepriekš norādīja prokuratūra.

Kriminālprocesa pārējā daļā par noziedzīgiem nodarījumiem - izvairīšanos no deklarācijas iesniegšanas un neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos - prokuratūrā tika pieņemts lēmums krimināllietu atdot KNAB izmeklēšanas turpināšanai, jo tobrīd nebija pamata kādas personas saukšanai pie kriminālatbildības par šiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Pērn novembrī īsi pirms sava amata pilnvaru termiņa beigām toreizējais KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks pieļāva, ka līdz 2016.gada beigām, visticamāk, tiks izbeigta arī tā oligarhu lietas daļa, ko savulaik prokuratūra nodeva birojam papildu izmeklēšanai. Streļčenoks minēja, ka pierādījumu apjoms bijis nepietiekošs. Tāpat viņš norādīja, ka šo kriminālprocesu savulaik iniciēja toreizējā KNAB Izmeklēšanas nodaļas vadītāja Lienīte Šikore un toreizējā biroja apkarošanas bloka vadītāja Juta Strīķe.