Celta apsūdzība bijušajam Latvijas islāma kultūras centra vadītājam par piedalīšanos Sīrijas konfliktā

Ņemot vērā, ka persona izbraukusi no Latvijas un tās konkrēta atrašanās vieta nav zināma, šī persona tuvākajā laikā, visticamāk, tiks izsludināta starptautiskā meklēšanā. Līdz Petrova atrašanai un izdošanai Latvijai, ja tāda būs nepieciešama, kriminālprocess tiks apturēts, aģentūrai LETA apliecināja Ģenerālprokuratūras preses sekretāre Kristīne Sutugina.

Šobrīd minēto krimināllietu tiesai nav iespējams nodot, jo minētajai personai nav uzrādīta apsūdzība.

Citu informāciju par apsūdzību Ģenerālprokuratūras preses sekretāre nesniedza.

TV3 raidījums «Nekā personīga» pagājušā gada februārī vēstīja, ka Petrovs ar sievu no Latvijas pazudis 2015.gada pavasarī. Raidījums atsaucās uz internetā pieejamu video, kurā Petrovs cilvēkus uzrunā jau atrodoties kādā no musulmaņu valstīm. Video viņš apsveicis teroristus, kuri nogalināja cilvēkus uzbrukumā Francijas karikatūru žurnāla redakcijai un slavējis džihādu jeb svēto karu.

Oļegs Imrans Petrovs nav dzimis islāmticīgo ģimenē, bet šai ticībai pievērsies vēlāk. Šādus cilvēkus sauc par «konvertītiem». Islāma kopienā viņš bija autoritāte. Petrovs vienīgais no Latvijas islāmu apguvis augstskolā Sauda Arābijā, kur mācījies sešus gadus.

2015.gada janvārī teroristi ar automātiem iebruka satīras un humora žurnāla «Charlie Hebdo» redakcijā. Karikatūristus nošāva, jo viņi bija izsmejoši atainojuši pravieti Muhamedu. Mira 12 cilvēki. Vēl 11 cilvēkus ievainoja. Atbildību par uzbrukumu uzņēmās viens no grupējuma «Al-Qaeda» atzariem.

Pēc slaktiņa Francijā Latvijas islāma centra līderis Petrovs publiski izteicās, ka karikatūristus vajadzēja sodīt, bet ne tik bargi. Būtu pieticis tikai ar pirkstu salaušanu. Petrova izteikumus toreiz izvērtēja DP, taču nekādu noziegumu viņa teiktajā nesaskatīja.

Nekā personīga vēstīja, ka internetā ievietotā video viņš atteicies no iepriekš teiktā. «Tie vārdi, kas tika pateikti par karikatūrām - ka tie cilvēki, kas uzzīmēja karikatūras aptuveni pirms gada Francijā, ka viņi iespējams nav pelnījuši to sodu, kāds tika piespriests. Ka varbūt viņiem bija jāsaņem daudz maigāks sods - es pilnībā atsakos no šiem vārdiem. Šie vārdi ir meli. Patiesībā vienīgais sods tiem, kas ņirgājas par jebkurām islāma vērtībām, pēc visu zinātnieku domām, pēc vienprātīgām islāma zinātnieku domām ir nāvessods. Un tam neiebilst neviens no musulmaņiem,» vēsta raidījums.

Pašreizējais Latvijas Islāma kultūras centra priekšsēdētājs Hamza Jānis Luciņš savulaik uzsvēra, ka par sava priekšteča gaitām neko nezinot. Petrovs no Latvijas vienkārši esot pazudis, palikušajiem neko nesakot. Viņu pat īsti neinteresējot paziņojumi, ko Petrovs izteicis. Luciņam tāpat esot skaidrs, ka šeit ir runa nevis par islāmu, bet radikālu sektu, kuras idejām Petrovs sācis sekot.

Drošības policija iepriekš paziņoja, ka tās lietvedībā bija vairāki kriminālprocesi par Latvijas iedzīvotāju iespējamu prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā Sīrijā. Tāpat zināms, ka viens no Latvijas musulmaņu kopienas aktīviem dalībniekiem Sīrijā gājis bojā. Viņš ar savu ģimeni bija pievienojies teroristu grupējumam «Islāma valsts». Uz Sīriju vīrietis bija devies ar savu sievu, kā arī mazo bērnu.

Vienā no lietām Drošības policijai (DP) izdevies panākt arī kāda jaunieša aizturēšanu par dalību Sīrijas konfliktā. 2016.gada vasarā DP ieguva informāciju, ka Latvijas pilsoni Mārtiņu Grīnbergu aizturējušas Turcijas varas iestādes, kas vēlāk pieņēma lēmumu par šīs personas deportēšanu. Pēc deportācijas no Turcijas DP konvojēja jaunieti uz Latviju, kur viņš tika aizturēts.

Grīnberga lieta šobrīd tiek skatīta pirmās instances tiesā un viņam joprojām kā drošības līdzeklis. Rīgas tiesas apgabala prokuratūra jaunietim cēlusi apsūdzību pēc diviem Krimināllikuma pantiem, proti, par prettiesisku piedalīšanos bruņotā konfliktā un piedalīšanos noziedzīgas organizācijas noziegumos pret cilvēci vai mieru, vai valsti vai kara noziegumos. Jaunietim draud mūža ieslodzījums.

Prokuratūra uzskata, ka apsūdzētais darbojies «Daesh» pusē.