Zandera nedēļas apskats: Novazāti izteicieni dažkārt tomēr noder

«Ja neuzvarēšu, vismaz sasildīšos»

Sadaļas apakšvirsrakstā latvju mēlē pārliktais krievu izteiciens ietver sevī nedaudz ironisku attieksmi pret saraksta izredzēm, tomēr vienlaicīgi notiekošais ir pietiekoši loģisks no iesaistīto interešu viedokļa. Bondaram rodas papildu iespēja par sevi atgādināt vēlētājiem, kas viņam pat mērķu pašvaldību vēlēšanās nesasniegšanas gadījumā būs noderīgi kontekstā ar parlamenta vēlēšanām nākamgad. Galu galā papildu tēmas, par kurām runāt, ļaus Bondaram paplašināt viņam kā Saeimas deputātam objektīvi uzliktos rāmjus (ciniski sakot, varēs šarmēt ne tikai ar tekstiem par lielai publikas daļai pasvešo ārpolitiku...).

Arī LA neko zaudēt nevar. Pēc vairākiem neveiksmīgiem mēģinājumiem partijas līderi (Pūce, Edgars Jaunups) spējuši nodrošināt sev pietiekošu individuālu atpazīstamību, vienlaicīgi pašai partijai kā struktūrai klaiņojot kaut kur politikas mijkrēšļa zonā. Dalība vēlēšanās šādā formātā, pat ja nenesīs izcilus rezultātus, ļaus LA paust, ka tā ir kaut kas vairāk par abiem minētajiem kungiem (vēlreiz ciniski – mēs esam ne tikai sociālajos tīklos un medijos, mēs piedalāmies vēlēšanās...).

Visintriģējošākā būs LRA/LA rīcība gadījumā, ja projekts saņems pietiekoši daudz balsu iekļūšanai Rīgas domē. Tēlaini izsakoties, kopīgi paziņas biznesa aprindās diez vai mudinās atteikties no sadarbības ar, piemēram, vicemēra Andra Amerika projektu (tātad arī Saskaņu).

Koks ar diviem galiem

Kamēr publika ar nepacietību gaida oficiālu paziņojumu par to, kam tad īsti tiks pārdots MTG grupas Baltijas bizness (t.sk. Latvijā populārā TV3), manu uzmanību piesaistīja publikācija The Economist aizvadītās nedēļas (11.februāris) numurā, par briestošajām izmaiņām interneta kompāniju regulējumā (49.-50. lpp.). Runa ir par to, ka Eiropas Komisija vēloties panākt, lai interneta platformas aizvāc ierakstus, kas kvalificējas kā t.s. naida runa, nevis tikai reaģējot uz sūdzībām vai tiesu lēmumiem, bet pašas, kā mūsdienās saka, proaktīvi.

Ja šāds regulējums – kaut nozares brīvprātīgas vienošanās formā – parādīsies, tam būs jūtamas sekas. No vienas puses, nav šaubu, ka naida runa ir kļuvusi par nopietnu problēmu, kuru ignorēt, vienkārši atsaucoties uz izteikšanās brīvību, nedrīkst. No otras puses, skaidrs, ka nepieciešamība nodarboties ar aktīvu prevenciju ierakstu «filtrēšanā» radīs papildu slogu (piemēram, papildu nodarbinātos) platformām, kas savukārt nelielākiem tirgus dalībniekiem var būt grūti paceļams. Domāju, ka arī Latvijā Komisijas ieceru virzībai vajadzētu rūpīgi sekot, lai rezultātā būtu jēdzīgs kompromiss.

Runājot par mediju attiecībām ar kontrolējošām institūcijām, interesanta bija premjera reakcija aizvadītajā nedēļā LTV raidījumā «1 : 1». Kučinskim jautāja viedokli par situāciju, kad Drošības policija aicina vairākus žurnālistus sniegt liecības par kādu ar viņu profesionālo darbību saistītu jautājumu (KNAB bijušā izmeklētāja Jura Juraša medijiem apgalvoto). Premjers uzsvērti norādīja, ka drošības dienestu darbā nejauksies, neko nekomentēs un dienestiem uzticas. Kopumā pareiza attieksme, tomēr nekur nepazūd klasiskais jautājums: kurš uzrauga uzraugus? Teorētiski Saeimas Nacionālās drošības komisija. Un kurš izsniedz tās locekļiem pielaides valsts noslēpumam? Uzraugāmie. Atkal «koks ar diviem galiem». No vienas puses, politiķu iespējai jaukties specdienestu darbā jābūt minimālai – skat. Trampa salamāšanos ar ASV specdienestiem, kurai grūti paredzēt sekas. No otras puses, šāds ekskluzīvs stāvoklis neizbēgami rada lielus kārdinājumus.

Viena labā un viena sliktā ziņa

Zinātnes jomā sagurums un depresija, kas raksturīga februārim, par laimi, nav manāma. Labā ziņa saistīta ar pavirzīšanos uz priekšu ļaundabīgo audzēju ārstēšanā. Ļoti vienkāršojot, sižetu var aprakstīt tā: nereti cilvēka imūnsistēma neatpazīst «vēža» šūnas kā organismam svešas; lai sistēma reaģētu, šūnas inficē ar baktērijām, kuras gan imūnsistēma uztver kā «iebrucēju»; eksperimentiem ir cerīgi rezultāti¹. Mazliet atgādina seno teicienu «izdzīt velnu ar belcebulu», bet, ja tas palīdz...

Savukārt sliktā ziņa ir par to, cik noturīgs ir cilvēka radītais piesārņojums. Atkal vienkāršojot: kādu ķīmisku savienojumu, kas tika izmantots elektrotehnikas izolācijas materiālu izgatavošanai, pasaulē pārtrauca lietot – pārliecinoties par tā kaitīgumu – jau pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados; tātad ir pagājuši vairāki gadu desmiti, tomēr šīs vielas nu atklātas jūras organismos, turklāt no civilizācijas attālās Klusā okeāna dzīlēs². Piedraņķēt nav grūti, pēc tam to savākt – gandrīz neiespējami.

Бактерии против рака

Bioaccumulation of persistent organic pollutants in the deepest ocean fauna

P.S. jeb «atgriežoties pie publicētā»

Šķiet, apstiprinās šīs nedēļas komentārā par valdības rīcības plānu paustais, ka ministru un premjera koleģiāls darbs automātiski nenozīmē, ka tam būs atbalsts arī koalīcijā vispār. Piemēram, LTV diskusiju raidījumā Tieša runa aizvadītajā nedēļā Vienotības pārstāvis, Saeimas deputāts Edvards Smiltēns uzkrītoši ķircināja savu kolēģi no ZZS, Jāni Vucānu (viņš arī Saeimas Budžeta un nodokļu komisijas vadītājs), atgādinot, ka 1.aprīlī sabiedrība gaidot no Finanšu ministrijas (tātad ZZS) «brīnumu», t.i., labus priekšlikumus par nodokļu sistēmu.

Nez kādēļ liekas, ka Vienotība priecīgi gatavojas priekšlikumus vērtēt ar sevišķi piekasīgu aci...

Ja atļauts prognozēt, Vienotības un ZZS attiecības neuzlabos arī iespēja, ka Daugavpilī «zaļzemnieku» lokālais līderis Rihards Eigims drīzāk sēdēs pie viena galda ar Saskaņas cilvēkiem nekā Vienotības sabiedroto, pilsētas pašreizējo vadītāju Jāni Lāčplēsi.