Prokurors lūdz tiesas sēdi par Vaškeviča saukšanu pie atbildības kukuļošanas lietā

Kukuļdošanas lietā Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja aizturētais Vaškevičs tika apcietināts jau 2011.gada ziemā, taču vēlāk viņu atbrīvoja pret 85 372 eiro drošības naudu. Papildus Vaškevičam tika piemēroti arī trīs citi drošības līdzekļi - aizliegums tuvoties konkrētām personām un vietai, aizliegums izbraukt no valsts, kā arī noteiktas nodarbošanās aizliegums.

Pēc atbrīvošanas Vaškevičs ar tiesas atļauju devās uz Austriju, kur toreiz, pēc viņa advokātes Jeļenas Kvjatkovskas teiktā, spēji pasliktinājās viņa veselības stāvoklis, tādēļ bija nepieciešama akūta operācija un pēc tam - ārstēšanās.

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā viņa krimināllietā par kukuļošanu tiesvedība tika apturēta.

Ziemeļu rajona tiesā paskaidroja, ka tiesnesis, kura tiesvedībā patlaban atrodas krimināllieta Vaškeviča apsūdzībā, komentārus nesniedza - krimināllieta pēc būtības nav izskatīta un tiesvedība tajā ir apturēta.

Tiesnesis atsaucas uz Krimināllikumu, kas nosaka, ka kriminālprocesa laikā krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums un ar tiem drīkst iepazīties amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu, kā arī personas, kurām minētās amatpersonas attiecīgos materiālus uzrāda šajā likumā paredzētajā kārtībā.

Latvija lūdza Austrijas varas iestādēm viņu izdot, taču Austrija atteicās to darīt. Latvijas prokuratūras sabiedrisko attiecību speciāliste Una Rēķe skaidroja, ka Latvija atkārtoti nav lūgusi Austrijai viņu izdot, jo abu valstu likumdošana to nepieļauj.

Ņemot vērā, ka kukuļošanas lietas procesa virzītājs ir Ziemeļu rajona tiesa, viņš ir lūdzis tiesu sasaukt sēdi, lai tālāk risinātu jautājumu par Vaškeviča saukšanu pie atbildības, skaidroja Rēķe.

TV3 raidījums «Nekā personīga» pagājušās nedēļas nogalē vēstīja, ka pērnā gada septembrī ar Eiropas Parlamenta deputāta Andreja Mamikina atbalstu Briselē notika filmas «Neērtais Vaškevičs, uzbrukums valstij» izrādīšana. Filma ir par to, kā Latvijā vajā Vaškeviču un viņa sievu - uzņēmēju Ināru Vilkasti. Filmas īstie autori «Nekā personīga» atklājuši, ka lielākā daļa filmā iekļauto «faktu» patiesībā ir izdomājums.

Filmas autore Natālija raidījumam stāstījusi, ka 2014.gada vasarā visi ieradušies Vīnē, lai nofilmētu Vilkastes un Vaškeviča tikšanos slimnīcā, interviju ar Vaškeviča ārstu un Vilkastes projektu arhitektu. «Pēc mūsu filmēšanas Austrijā, mēs sapratām, ka viss, ko mēs darām, - visa filma - ir uzbūvēta uz viltojumiem. No sākuma līdz beigām. Viltojums ir pati Ināra Vilkaste no žurnāla «Forbes» saraksta, viltojums ir stāsts par Vaškeviču, tā arī ir ievainota patmīlība, viltojums ir Vilkastes un Vaškeviča šķiršanās, viltojums ir arhitekts, pēc tam jau tālāk viltojums ir ārsts un tā tālāk un joprojām. Viss stāsts, ko viņa vēlējās izstāstīt, ir balstīts uz viltojumiem,» norādījusi filmas autore.

«Nekā personīga» vēstīja, ka Vaškeviča aizstāvībai tapušās filmas «melnie» materiāli rāda, ka liela daļa ekspertu runā no priekšā uzrakstītiem tekstiem un Austrijas ārsts Davids Visoki patiesībā ir Vaškeviča ģimenes draugs. Piemēram, melnajos materiālos ir kadri, kā Vilkaste palīdz Vaškevičam iekārtoties ratiņkrēslā. Vaškevičs nerunā, bet sazinās ar zīmēm, savukārt fonā dzirdama filmēšanas grupa, kas liek epizodi vairākkārt pārfilmēt, jo Vaškevičs kustas pārāk ātri un pārāk patstāvīgi. Kādā epizodē Vaškevičs brīvi pieceļas no ratiņkrēsla, lai aizvērtu durvis, lai arī iepriekš viņam it kā bijusi palīdzība, lai iesēstos krēslā.

Tāpat filmēšanas procesā ārstam visu laiku jāatgādina, kas tieši viņam ir jāsaka un ka jārunā vācu valodā.

Visoki filmā pieteikts kā Austrijas vispārējās un speciālās psiholoģijas – traumatoloģijas biedrības prezidents, tomēr ziņas par pašu ārstu ir skopas - kādā nelielā Vīnē krievu valodā iznākošā žurnālā Davids Visoki jeb Visokijs mazā sludinājumā piedāvā savus krievu valodā runājoša psihiatra pakalpojumus. Filmas izejmateriālos viņš apliecinājis, ka jau iepriekš bijis labi pazīstams ar Vaškeviču un palīdzējis viņam izvairīties no izdošanas Latvijai.

Prokuratūras sabiedrisko attiecību speciāliste Rēķe aģentūrai LETA skaidroja, ka TV3 raidījumā minēto prokuratūra ņems vērā kā situāciju raksturojošu papildu informāciju, taču jau iepriekš prokuratūra bija ieguvusi pierādījumus tam, ka Vaškevičs kavējis kriminālprocesa virzību, tostarp, atrodoties vēl Latvijā.

Šobrīd ir pieprasīta raidījuma ieraksta kopija, kuru, ja notiks tiesas sēde, tiks lūgts pievienot kriminālprocesa materiāliem. Faktiski pierādījumi, par to, ka apsūdzētais veic darbības, lai kavētu lietas izskatīšanu, tika iegūti jau 2012.gada maija mēnesī, un šie pierādījumi bija nodoti tiesas rīcībā, kas bija viens no iemesliem, lai tiesā tiktu pieteikts lūgums Vaškevičam grozīt drošības līdzekli uz apcietinājumu, ar Rēķes starpniecību skaidroja prokurors Miglāns.

LETA jau vēstīja, ka Ģenerālprokuratūra 2014.gadā pieņēma lēmumu arī sākt kriminālvajāšanu pret Vaškeviču par to, ka viņš organizēja liecinieka piespiešanu dot nepatiesu liecību.

Šobrīd notiek sarakste ar Austrijas tiesībaizsardzības iestādēm, kurā lūgts uzrādīt pieņemto lēmumu apsūdzētajam Vaškevičam, kā arī tiek lūgts nopratināt viņu, par viņam celto apsūdzību. Pagaidām tas ir nesekmīgi, jo no Austrijas tiesībaizsardzības iestādēm saņemtas atbildes, kas to nav iespējams izdarīt Vaškeviča veselības stāvokļa dēļ. Tāpat lūgts Austrijas pusei izdarīt Vaškeviča veselības stāvokļa ekspertīzi, kurā savu atzinumu dotu vairāki neatkarīgi tiesu medicīnas eksperti, skaidro Miglāns.

Finanšu ministrijā (FM) aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka, kamēr nav saņemts tiesas gala spriedums, Vaškevičs ir atstādināts no amata pienākumu pildīšanas FM, nesaglabājot atalgojumu, kā arī viņam liegts tuvoties FM.

Vaškevičs 2007.gada 21.maijā guva smagus miesas bojājumus automašīnas sprādzienā. Par Vaškeviča slepkavības mēģinājumu un vairākām uzņēmēju slepkavībām tika aizturētas trīs personas. Apsūdzētajiem pirmās instances tiesa piesprieda mūža ieslodzījumu, taču spriedums ir pārsūdzēts un tiesāšanās joprojām notiek.

Tāpat tiesas process joprojām notiek citā lietā par Vaškeviča automašīnas dedzināšanas mēģinājumu. Šeit uz apsūdzēto sola sēdies bijušais armijas virsnieks Edgars Gulbis un uzņēmējs Raimonds Štālbergs, kurš sevi uzskatīja par Vilkastes biznesa partneri.